Gulbenes dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens politiski represētajiem 14.jūnijā piemiņas pasākumā pulcējās ļaudis, lai pieminētu latviešu tautas dēlus un meitas, kas pirms 60 gadiem 1941.gada jūnijā preču vagonos devās pretim nezināmajam liktenim.
Gulbenes dzelzceļa stacijā pie piemiņas akmens politiski represētajiem 14.jūnijā – Komunistiskā genocīda upuru dienas – piemiņas pasākumā pulcējās ļaudis, lai pieminētu latviešu tautas dēlus un meitas, kas pirms 60 gadiem 1941.gada jūnijā no Gulbenes dzelzceļa stacijas restotos preču vagonos devās pretim nezināmajam liktenim, te atstājot nepadarītus darbus, iekoptas sētas un laukus.
Piemiņas brīža dalībniekus uzrunāja Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis. “Sibīrijā izsūtītie cilvēki turēja sirdī Latviju un savu tautu, cerību, ka kādreiz atgriezīsies. Šodien es aicinu smelties spēku visiem kopā un ticēt, ka mūsu tautai ir nākotne. Dzīvot arī par tiem, kam nebija lemts atgriezties,” teica aizsardzības ministrs.
Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs aicināja nekad neaizmirst latviešu tautas pagātni, jo tikai tad iespējams dzīvot nākotnē. Politiski represētā Margarita Strazdiņa skandēja par godu šim pasākumam iepriekšējā naktī uzrakstītu dzejoli.
Litenes kapos pulksten 13.00 atklāja akmeņkaļu Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli “Sāpju siena”, veltītu nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem.
“Litene ir tā vieta, kur 1941.gada 14.jūnija represijas pret Latvijas armijas virsniekiem Litenes nometnē sakrita ar PSRS represiju pret Latvijas iedzīvotājiem. To rezultātā cieta vairāk nekā tūkstotis Latvijas militārpersonu. Piecdesmito gadu otrajā pusē Latvijā atgriezās mazāk nekā simts slimu un izmocītu cilvēku. Tā ir mūsu visu kopējā sāpe, kopējs zaudējums,” teikts Latvijas Valsts prezidentes adresētajā uzrunā piemiņas pasākuma dalībniekiem, ko nolasīja prezidentes adjutants. Pie “Sāpju sienas” tika nolikts arī prezidentes vainags.
Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis piemiņas ansambli vērtēja kā cieņas apliecinājumu latviešu tautai un pateicās visiem, kas piedalījās tā izveidē. “Sāpju sienu” iesvētīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku kapelāns un aizlūdza par Valsts prezidenti, par aizsardzības ministru un visiem tiem cilvēkiem, uz kuriem skatās latviešu tauta un no kuriem prasa atbildību.
7.Saeimas deputāte, tēvzemiete Palmira Lāce latviešu tautu vērtēja kā īpašu, jo katram cilvēkam ir pa tautasdziesmai, bet katra smilga “zied sidraba ziediņiem”. Stāstot par piedalīšanos piemiņas krusta atklāšanā Šmita kalna pakājē Noriļskā pirms desmit gadiem, P.Lāce aicināja nebaidīties, bet godināt latviešu tautas varoņu piemiņu.
Litenes pagasta padomes priekšsēdētājs Gunārs Ciglis lepojās, ka Litene ir kļuvusi par vietu, kur atcerēties. Viņš izteica pārliecību, ka mums pietiks prāta un spēka nosargāt valsti.
Doties līdzi atmiņu takās vedināja Latvijas armijas virsniekiem, kas atradās Litenes vasaras nometnē, tā laika notikumu aculiecinieks Verners Liguts.
1940. – 1941.gada represijās apcietināto vidū bija daudzi augstākie virsnieki. Viņu vidū admirālis Teodors Spāde, ģenerāļi Mārtiņš Hartmanis, Hermanis Buks, pulkvedis Arveds Kalniņš un citi.
Pie “Sāpju sienas” atceres pasākuma dalībnieki – Latvijas Nacionālo bruņoto spēku augstākās amatpersonas, Alūksnes Mobilo strēlnieku pulka vadība, zemessargi, Gulbenes pilsētas domes un rajona padomes vadība un citi – nolika vainagus un ziedus.
