Kad sešdesmito gadu beigās uz viņsauli pārcēlās mans vecvectēvs, man bija tikai deviņi gadi. Pēc tam vecvecmamma bieži sēdēja viņa ierastajā vietā Mājas priekšā uz soliņa un, pāri pagalmam vērstu skatienu, ieklausījās krēslojošajā tumsā.
- Tu dzirdi, kā Māja runā? – viņa klusām jautāja un ar žestu norādīja, lai ieklausos. Sakoncentrējos uz visaptverošo klusumu, bet neko nedzirdēju. Kaut kur telpu iekšpusē iečīkstējās kādas gultas atsperes, kūtī īsi ieblējās aita, tepat blakus uz Mājas palieveņa slinki žāvājās suns.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.