Rīga, 4.jūl., LETA. Politiķu publicitātes reitingā jūnijā straujāko kāpumu piedzīvojis aizsardzības ministrs Vinets Veldre (TP), sasniedzot līdz šim augstāko pozīciju reitingā, liecina aģentūras LETA Mediju monitoringa nodaļas veiktais pētījums.
Jūnijā Veldre pieminēts 150 Latvijas preses izdevumu publikācijās, kas viņu ierindo reitinga trešajā pozīcijā uzreiz aiz abiem nemainīgajiem publicitātes līderiem – premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) un Valsts prezidenta Valda Zatlera. Jūnijā veldres publicitāte bija 3,58% no kopējā politiķu publicitātes apjoma.
Straujš Veldres publicitātes apjoma kāpums norit pēdējos divus mēnešus. Veldre aprīļa reitingā bija tikai 34.pozīcijā ar kopējo publicitātes apjomu mazāku par 1%, bet maijā ministrs jau pakāpās uz 16.vietu un bija pieminēts 71 preses publikācijā, kas viedo 1,65% no kopējā politiķu publicitātes apjoma.
Kā norādīja sociologs Arnis Kaktiņš, vai nu apzināti, vai arī sagadīšanās pēc saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja Alekseja Loskutova atlaišanu Veldre ir kļuvis par centrālo Tautas partijas (TP) runas cilvēku.
Iespējams, ar ministra muti partija pauž savu viedokli daudzos valstiski svarīgos un sabiedrībā ne pārāk nepopulāros jautājumos, pieļāva sociologs.
Pēc Kaktiņa domām, no paša politiķa pozīcijām šāda publicitāte nav strikti vērtējama kā negatīva vai arī pozitīva.
Sociologs pauda uzskatu, ka jebkuram politiķim ir svarīgi, lai viņu vispār pamanītu vidējais statistiskais iedzīvotājs. Pat ja tēma ir nepopulāra, politiķis šādi sev “audzē muskuļus”, veidojot atpazīstamību sabiedrībā kā pirmā līmeņa politiķis. Cilvēki kopumā atpazīst tikai nelielu skaitu no lielā politiķu apjoma, un šādā aspektā Veldre varētu būt ieguvējs, norādīja sociologs.
No otras puses – labāk gan ir, ja politiķis “muskuļus audzē” par tēmām, kas sabiedrībā ir daudz populārākas un par tām nav tik negatīvu viedokļu, atzīmēja Kaktiņš.
Jūnijā Veldre pieminēts 116 centrālo laikrakstu un 34 reģionālo laikrakstu publikācijās. Lielāko publicitāti Veldre guvis latviešu valodā iznākošajos laikrakstos – pieminēts 109 preses publikācijās, kā arī 41 krievu valodā iznākošā laikraksta publikācijā.
Publicitātes reitinga pirmajās divās vietās nemainīgi atrodas Godmanis un Zatlers, kuriem veltīto publikāciju apjoms veido attiecīgi 9,13% un 8,20% no kopējā politiķu publicitātes apjoma. Premjers jūnijā pieminēts 382 preses publikācijās, bet Valsts prezidents – 343 preses publikācijās.
Ceturtajā vietā politiķu publicitātes reitingā jūnijā, piedzīvojot kritumu par vienu pozīciju, atrodas zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS), kurš pieminēts 141 preses publikācijā.
Piektajā vietā, piedzīvojot kāpumu par divām pozīcijām, atrodas Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK), kurš pieminēts 130 preses publikācijās. Sestajā pozīcijā atrodas Raimonds Pauls (TP), kurš pieminēts 125 preses publikācijās, bet septītajā – Aigars Kalvītis (TP), kurš pieminēts 114 preses publikācijās.
Kritumu no ceturtās uz dalītu astoto-devīto pozīciju reitingā piedzīvojusi eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, kura jūnijā pieminēta 100 preses publikācijās. Tikpat lielu publicitāti guvis arī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), kurš, salīdzinot ar maiju, saglabājis nemainīgu pozīciju reitingā.
Desmito vietu reitingā nemainīgi saglabājis iekšlietu ministrs Mareks Segliņš (TP), kurš pieminēts 82 preses publikācijās.
Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) jūnijā pieminēts 74 preses publikācijās, Andris Šķēle (TP) – 70 publikācijās, arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (TB/LNNK) jūnijā pieminēts 70 publikācijās. Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) jūnijā pieminēta 63 publikācijās, Ventspils mērs Aivars Lembergs – 61 publikācijā, gan finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), gan Tautas partijas vecbiedrs Gundars Bērziņš (TP) pieminēti 60 preses publikācijās katrs.
Kaktiņš, komentējot no politikas aizgājušā Bērziņa augsto publicitāti, uzsvēra, ka ir grūti vispār izvirzīt terminu “no politikas aizgājušais”.
Kā norādīja sociologs, Bērziņš, pats deklarējot, ka aizgājis no politikas, nu var izteikties “krāšņi un piparoti”, kā parasti nemēdz izteikties cilvēki, kas sevi pieskaita pie aktīviem politiķiem. “Viņam nav kompleksu saņemt pliķus, un viņš atļaujas brīvi izteikties par vienu vai otru lietu, un šis izteiksmes veids patīk medijiem, nodrošinot viņa publicitāti,” skaidroja Kaktiņš.
Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) jūnijā pieminēts 59 preses publikācijās, veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) – 56 preses publikācijās, Sandra Kalniete (PS) – 52 publikācijās, reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) – 52 publikācijās, izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS) – 51 preses publikācijā, bet Rīgas domnieks Edmunds Krastiņš (TP) – 50 preses publikācijās.
Arī īpašu uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Oskars Kastēns (LPP/LC) jūnijā pieminēts 50 preses publikācijās, Rīgas vicemērs Andris Ārgalis (TP) – 46 preses publikācijās, Saeimas deputāte Linda Mūrniece (JL) – 46 preses publikācijās, Dzintars Jaundžeikars (LPP/LC) – 45 preses publikācijās un Māris Kučinskis (TP) – 45 preses publikācijās.
Starp 28 politiķiem, kas guvuši vismaz 1% publicitāti no kopējā apjoma, ir 14 TP biedri.
Kaktiņš jau iepriekš norādījis, ka šāda tendence ir zināma likumsakarība, nevis pārsteigums. Neskatoties uz premjera posteņa zaudējumu, TP pozīcijas nav būtiski vājinājušās, jo partijai joprojām ir vairāki ietekmīgi ministri un arī bez tiem ir citas “zvaigznes”, kas nodrošina augstu mediju interesi.
“Tas parāda tikai TP spēku personāliju jomā, jo citiem politiskajiem oponentiem tādu cilvēkresursu nav,” norādīja Kaktiņš.
Jūnijā kāds no 176 pētījumā iekļautajiem politiķiem preses publikācijās pieminēts 4185 reizes.
Veicot politiķu publicitātes reitingu pētījumu, monitorēti 17 nacionālie un 40 reģionālie preses izdevumi. Publicitātes reitinga pētījumā iekļauti visi Saeimas un Eiropas Savienības Parlamenta deputāti, valdības locekļi, Valsts prezidents un bijušie prezidenti, lielāko pašvaldību vadītāji, Rīgas domes politiskās amatpersonas un citi politiķi.
Nacionālā ziņu aģentūra LETA šo ikmēneša pētījumu sāka veikt februārī. Kopš marta pētījuma datus var analizēt arī pa atsevišķām kategorijām, piemēram, pēc publicitātes apjoma reģionālajā vai nacionālajā presē, pēc publikāciju valodas.
