Atceros arī tādas pievakares, kad tētuks, pārmetis zirga mugurai siena deķi un “pufaiku”, bubinādams Brunim ausī viņam vien saprotamus vārdus, devās pieguļā. Kaut arī vilki mūsu pusē netika manīti, no zaglīgiem ļautiņiem tāpat vajadzēja uzmanīties. Tādās reizēs tētuks liepu alejas malā kurināja ugunskuru, klāja zaru gultu un uz tās – līdzpaņemto siena deķi. Kaut arī man tas viss šķita ļoti neparasti un gribējās būt tur klāt, mammuka mani solīja pie tētuka aiznest vien agrā rīta stundā kopā ar brokastīm. Man patika šie agrie rīta gājieni – ar tikko vēl nojaušamo saules atmodu, ar dzeguzes saucieniem, kas sabira raspodiņu kausos kā dzidras asaras, ar lēnām irstošajiem miglas palagiem un mammukas mātišķo tuvumu. Kopā ar viņu rīta dzestrums izgaisa kā nebijis…
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
