Iepriekš jau ieminējos par mammas māsas kāri pēc īsta pirts karstuma un sīvuma. Citu nevienu neatceros tik ļoti jūsmojam par lauku pirts labumiem, pārējiem tā bija ierasta lieta: kurinātājiem un ūdens nesējiem – darbs, pārējiem – nesteidzīga miesas attīrīšana no sārņiem. Saprotu, ka krustmātei dzimtās Mājas pirts vērtību cēla tās trūkums pastāvīgajā dzīvē Rīgā, jo – cik nu bieži izbraukāsi attālos laukus, toties, kad tur tika, tad ar skaļu sajūsmu un baudu.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
