No visām ciemītēm man vislabāk patika Anne, lai gan pareizāk būtu teikt – viņas saimniecība un viss, kas ap to. Pasē gan viņai esot rakstīts Annas vārds, bet mājinieki, sarunās pieminot kaimiņieni, vienmēr viņu sauca par Anni: Anne teica, Annei būs, iesim pie Annes. Varbūt tas tāpēc, ka mana vecmamma pati bija Anna, un – kaut kā taču viņas vajadzēja atšķirt... Protams, es piederēju Mūsmājām, tāpēc arī mani interesēja Annes tantes (nevis Annas tantes) cālēni, Annes tantes pīlēni un vēl viss kaut kas pie Annes.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
