“No Galgauskas kultūras nama pārāk bieži sāk izvadīt cilvēkus, īpaši pēdējā laikā. Mēs tur ejam uz ballēm ar “groziņiem”. Dienā – bēres, vakarā – balle. Galgauskā taču ir kapliča, no kuras var izvadīt! Kāpēc tā notiek?” šādu telefona zvanu no kādas galgausnietes saņēma “Dzirkstele”.
Atbild Galgauskas kultūras nama vadītājs Edijs Frīdenbergs: “Kapliču izmanto. Kas attiecas uz Galgauskas kultūras namu, tad no tā uzcelšanas brīža tas ir kalpojis sabiedrībai. Kultūras nams ir uzcelts par galgausniešu līdzekļiem un turpina kalpot sabiedrībai, tas ir kā pulcēšanās vieta dažādos godos. Latviešiem ir trīs godi: kāzas, bēres un kristības. Un jau no seniem laikiem no kultūras centra ir izvadīti cilvēki – arī sešdesmito gadu vidū, septiņdesmitajos gados. Tas nenotiek tikai šajā momentā. Cilvēki, kuri ir izvadīti no kultūras nama, ir galgausnieši, kuri ir aktīvi piedalījušies Galgauskas pagasta dzīvē. Viņi ir mūsējie, un kam gan citam ir paredzēts kultūras nams, ja ne sabiedrībā nozīmīgiem notikumiem. Arī bēres, lai cik tas būtu ar skumjām emocijām saistīts pasākums, bet tas ir pasākums, un izvadīšana neko sliktu sev nenes līdzi, manā skatījumā, un domāju, ka, lielākās sabiedrības daļas skatījumā, bēres un izvadīšanas brīdis ir goda parādīšana cilvēkam. Manuprāt, tur nav nekā slikta, ja tam tiek izmantots kultūras nams, un kultūras nams ir pielāgots – ir labierīcības, krēsli, siltas telpas. Šī neapmierinātība vairāk saistīta ar emocionālo pusi.”
