Rīga, 14.aug., LETA. Šodien Saeima ārkārtas sēdē nodeva Ārlietu komisijai izskatīšanai lēmumprojektu par Krievijas-Gruzijas militāro konfliktu.
Sagatavotais lēmumprojekts ir patstāvīgais priekšlikums, tāpēc, ja iebildis kaut viens deputāts, tas šodien netika skatīts ārkārtas sēdē, bet nodots Ārlietu komisijai. Pret projekta izskatīšanu ārkārtas sēdē iebilda kreisās opozīcijas deputāti.
Deputāti savus priekšlikumus lēmumprojektam var iesniegt šīs darbadienas laikā, bet plkst.17 paredzēts sasaukt vēl vienu ārkārtas sēdi Saeimas lēmuma pieņemšanai.
Šodien uz ārkārtas sēdi bija ieradies arī Ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC), ārlietu ministrs Māris Riekstiņs (TP) un ASV vēstnieks Latvijā Čārlzs Larsons.
Saeimas Ārlietu komisija ir sagatavojusi lēmumprojektu, kurā piedāvā Saeimai nosodīt konflikta risināšanu militārā ceļā. “Saeima uzskata, ka Krievija ir pārkāpusi Gruzijas valsts suverenitāti un valstisko neaizskaramību, veicot militārus uzbrukumus Gruzijas civilajiem un militārajiem objektiem. Šāda rīcība rada bažas par ikvienas Krievijas kaimiņvalsts drošību, teritoriālo neaizskaramību un neatkarību,” teikts sagatavotajā projektā.
Projektā plānots aicināt Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstis, Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO), ANO un citas starptautiskās organizācijas, pamatojoties uz Gruzijas teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās, iespējami ātrāk sākt starptautiski vadītu sarunu procesu par miera panākšanu un situācijas noregulējumu, panākt, lai pēc konflikta stabilizācijā tiktu iesaistīti neitrālu valstu spēki, kuros nozīmīga loma būtu ES, panākt Krievijas karaspēka tūlītēju izvešanu no visas Gruzijas un Krievijas karaflotes aiziešanu no Gruzijas teritoriālajiem ūdeņiem.
Projektā paredzēts arī palīdzēt Gruzijai kara seku ātrākai likvidēšanai.
Saeima aicina NATO dalībvalstis un Latvijas valdību rosināt NATO intensificēt dialogu par Gruzijas dalības NATO nākotni.
Paziņojuma projektā norādīts, ka Krievijas miera uzturēšanas misija Gruzijā ir bijusi neveiksmīga, pierobežu konflikti ne tikai nav atrisināti, bet ir izprovocēta neadekvāta mēroga karadarbība. “Uzsākot karadarbību pret Gruziju, Krievija, būdama ANO Drošības padomes pastāvīga dalībvalsts, ir pārkāpusi savas starptautiskās saistības, vienpusēji un paplašināti interpretējot miera uzturēšanas misijas uzdevumus, ar to rada šaubas par sevi kā miera uzturēšanas garantu,” norādīts paziņojumā.
Projektā arī uzsvērts, ka Krievijas rīcība izraisa nopietnas bažas par to, ka karadarbība pret Gruziju, retorika par savas valsts pilsoņu aizstāvēšanu svešās valstīs, lietojot pret tām militāru spēku, rada bīstamu precedentu starptautiskajās attiecībās.
