Mūsmājas ābeļu dārzā, pavisam netālu no bišu stropiem, laika gaitā bija iesējusies diezgan plaša neaizmirstuļu pļaviņa. Patiesībā vārds “pļaviņa” nebija īstais apzīmējums maigi zilajam ziedu palagam, kas vismaz desmit kvadrātmetru platībā bija izklājies dārza stūrī. Vairāk tā līdzinājās maigi zilam mākonim, kas izpleties zem veco ābeļu kuplajiem zariem un tā vien vilināja ieslīgt liegi viļņojošajā klājienā. Šī brīnumskaistā vieta vilinoša šķita arī daudzkrāsainiem tauriņiem, un tas man lika domāt par ziedu dvēselīšu dārziem. Kādā krāsainā pasaku grāmatā tiku redzējusi bildi, kur daiļas fejas, sasēdušas ziedkausos, caurspīdīgiem spārniem pieskaras maigajām puķu lapiņām. Varbūt tādas izskatījās arī mammas pieminētās ziedu dvēselītes?
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
