Rīga, 8.sept., LETA. Šā gada pirmajā pusgadā iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni, IKP palielinājies par 0,1%.
Jau ziņots, IKP pieaugums šā gada sākumā ir būtiski samazinājies pēc vairāku gadu straujas izaugsmes.
Pirmajā ceturksnī IKP apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieaudzis par 3,3%.
IKP izmaiņas veicināja apjomu kāpums šādās nozarēs: transporta un sakaru nozarē (īpatsvars IKP struktūrā – 11,2%) – par 2%, būvniecībā (9%) – par 5,7%.
Savukārt rūpniecībā, kuras īpatsvars IKP struktūrā ir 12,8%, tirdzniecībā (17%) un lauksaimniecībā un mežsaimniecībā (3%) ir vērojams samazinājums attiecīgi par 4,6%, 5,9% un 0,5%.
Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro ceturksni faktiskajās cenās privātā galapatēriņa lielākās izdevumu grupas bija: pārtika – īpatsvars privātā galapatēriņa struktūrā 26%, kas pieaugusi par 16,5%, mājokļa uzturēšana (12%), kas veidoja kāpumu par 42,2%, kā arī kultūra un atpūta (8,7%), kur apjomi palielinājās par 13,7%.
Savukārt izdevumiem apģērbiem un apaviem, kuru īpatsvars ir 14,3%, bija vērojams kritums par 1,6%.
Kritumu salīdzināmajās cenās privātajā galapatēriņā izraisīja cenu pieaugums, bet bruto pamatkapitāla veidošanu ietekmēja nefinanšu investīciju samazinājums par 7%.
Preču un pakalpojumu eksporta kopējo pieaugumu ir ietekmējis preču eksporta – 63,2% no kopējā eksporta – palielinājums par 3,8%, kā arī pakalpojumu eksporta kāpums par 0,4%.
Preču un pakalpojumu importa kopējais apjoms ir krities, kas skaidrojams ar preču importa – 79,8% no kopējā importa – samazinājumu par 10,7%, lai gan par 3,3% ir pieaudzis pakalpojumu imports.
