Rudzupuķes... Tās vienmēr bijušas Nellijas mīļākās puķes, kaut piemājas dārzā nekad nav audzētas. Viņai patika tās meklēt plašajos labības laukos, kas no visām pusēm ieskāva māju, saplūkt kuplu pušķi, izkārtot baltajās fajansa krūzēs, kas mīlīgi dižojās ar sīku rudzupuķu rakstu, un turēt tās goda istabā uz galda. Skatīties uz tām valgām acīm un dziedāt pie sevis no “Bellaccord” plates apgūto dziesmu: “Rudzpuķu zilas – tā dzimtenes debesis zvīļo, Rudzpuķu zilas ir acis tev, meitenīt mīļo.” Nadīnes atmiņās jau atkal ieskanējās mātes balss, un viņa sniedzās veco skaņuplašu kastē meklēt Alfrēda Vintera dziesmas. Kaut arī vecais patafons sen bija beidzis čirkstināt smeldzīgās melodijas, tā vietā iegādātā radiola tīri labi tika galā ar savu uzdevumu.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
