Kopš tantes Veronikas pēdējā apciemojuma bija pagājis jau paprāvs laiciņš, līdz pati izlēmu piezvanīt un apjautāties, kā tad viņai klājas. Par to, ka Lotārs piekritis piedāvājumam dzīvot Veronikas mājās, nešaubījos, tieši tāpēc vēl jo vairāk gribējās uzzināt, kā viņiem abiem sadzīvojas. Nojautu, ka šoreiz saruna ar tanti Veroniku jeb viņas juceklīgais monologs pārsniegs ierasto stundas limitu, bet diemžēl īsāk izteikties viņa neprata. Kaut arī astoņdesmit gados viņas atmiņa vēl darbojās itin labi, novirzes no iesāktās domas gadījās arvien biežākas un vēsturiski tālākas. Reizēm, stāstot par rīta pusē ceptajām pankūkām, tante Veronika spēja apstāties vien pie bērnībā lolotās lupatu lelles, ko viņai pagatavojusi vecmamma.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
