– Tu domā, ka man kāds ļāva tā vienkārši – aizvērtām acīm un klusumā – sēdēt un apdomāties? – ar rūgtuma pieskaņu balsī jautāja tante Veronika. – “Mammucīt, nu, ko tev tur ilgi domāt,” piemeties blakus uz dīvāna, aplicis roku man ap plecu, šļupstēja Otomāris. “Pati zini, ka divas pensijas labāk nekā viena; ja nu kas nelāgs atgadās, tad vismaz kāds ir blakus, kas padod zāļu pudelīti un piezvana ārstam; un nav jau mans papucītis nekāda sliktā partija: inteliģents, grāmatas lasa, labs muzikants un balss arī laba, pieticīgs, paklausīgs un neskandalē arī. Prot gan naglu sienā iedzīt, gan malku saskaldīt, gan zāli nopļaut, gan… ”
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
