Rīga, 3.nov., LETA. Dienvidu tilts veiksmīgi izturējis slogošanas pārbaudi, liecina Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes Transportbūvju institūta veiktā slogošanas rezultātu analīze.
Dienvidu tilta pārbaudes ar slodzi gala rezultāti apstiprinot provizoriski izteiktos – pārbaudes un analītisko aprēķinu rezultāti parāda, ka jaunuzbūvēto Dienvidu tiltu pār Daugavu Rīgā drīkst ekspluatēt ar ikdienas satiksmes slodzēm, kā arī tas var uzņemt piepūles, kuras rada paredzētās normatīvās slodzes, aģentūru LETA informēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Marija Ābeltiņa.
Slēdziena teikts, ka tilta pārbaudes laikā konstatētās izlieces un spriegumi nepārsniedz konstrukcijās pielietotā materiāla stiprības rādītājus. Tilta dinamiskā pārbaude rāda, ka tiltam ir nedaudz paaugstināts dinamisko raksturojumu līmenis, tomēr tas neietekmē tilta stiprības rādītājus. Dinamisko raksturojumu līmenis nepārsniedz projektā noteikto.
Tilta slogošana notika 23.oktobrī. Tika veikta statiskā un dinamiskā pārbaude. Tilta statiskai pārbaudei izmantoja 32 automašīnas. Mašīnu masas bija no 39,12 līdz 40,18 tonnām. Vidējā masa ir 40,016 tonnas Kopējā automašīnu masa bija 1280,51 tonna. Tilta pārbaudi ar slodzi veica pēc astoņām iepriekš noteiktām shēmām, aprēķinot automašīnu izvietošanas kombinācijas, kuras sniedz maksimālo noslodzi.
Veicot dinamisko pārbaudi pāri tiltam ar ātrumu 40 kilometri stundā, pārbrauca viena automašīna. Uz brauktuves izvietoja 4-5 centimetrus biezas latas un atkārtoja pārbraucienus ar 40 un 60 kilometriem stundā. Pašsvārstību frekvences noteikšanai viena automašīna strauji nobrauca no 20 centimetru augsta tramplīna. Katra brauciena laikā mērīja statiskās ielieces, svārstību amplitūdas un frekvences.
Ābeltiņa atzīmēja, ka tilta konstrukciju risinājumi paredz, ka divu laidumu sākotnējās ielieces laiduma vidū ir desmit un 13,4 centimetri. Pārbaudes laikā izmērītas tika lielākās ielieces 6.laidumā – 201 milimetrs, kuras varēja novērot arī vizuāli. Paliekošās ielieces slogotajos laidumos ir no trīs līdz 18 milimetriem jeb apmēram 5%-9,5% no pārbaudes slodzes ierosinātās ielieces, kas pilnībā atbilst sagaidāmiem rezultātiem un paredzētiem normatīviem.
Dienvidu tilts ir drošs ekspluatācijā, intervijā laikrakstam “Dienas Bizness” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs Eduards Raubiško.
Viņš akcentē, ka slogošanas laikā novērotie viļņi tilta konstrukcijā nav nekas neparasts. “Tam vilnim tur ir jābūt. Ir divi viļņi, kas bija pirms slogošanas un pēc. Starp 2. un 3.balstu, kā arī starp 5. un 6.balstu. Tie ir konstruktīvi viļņi, kas izveidojās, spriegojot trotuārus, lai pārnestu slodzes no vantīm uz visu tilta šķērsgriezumu. Saspriedzot trotuārus, spriegumam uzkrājoties ir panākts ieliekums, kurš redzams. Tas nekad neizzudīs un tāds paliks, un nekas tam nenotiks,” skaidro speciālists.
“Tilts nelocīsies kā ķirzaka. Tas nedaudz lieksies, taču tas būs simetriski, jo vantis ir fleksiblas, un tās nolaiž laidumu vienādi. Diskusijas par locīšanos nevar būt – vai nu tilts sabrūk, vai tas stāv. Citas versijas nav.”
Raubiško norāda, ka tilts tika slogots pēc speciālām shēmām, kā jāstāv slogam, lai tiltam būtu visneizdevīgākie apstākļi. Slogojuma shēmu izstrādāja Rīgas Tehniskā universitāte.
“Ja tiltu noklātu visu ar mašīnām, tad izlieces būtu mazākas. Dinamiskās slodzes pārbauda uz svārstībām, rēķina svārstību amplitūdas. Pārbraucot mašīnai pār šķērslīti, rodas svārstības. Un svārstās visa konstrukcija, taču tās svārstības nav bīstamas. Bīstama ir rezonanse. Mēs pārbaudījām svārstības, un, ja to amplitūda atbilst normatīvam, tad viss ir kārtībā. Nav svarīgi, cik brauc automašīnas. Neesmu pārliecināts, kādas izrādīsies svārstības, bet par deformācijām man nav šaubu,” akcentē Dienvidu tilta būves direkcijas vadītājs.
Raubiško arī stāsta, ka tilta būvniekiem pieprasīta piecu gadu garantija asfaltam, un tāda arī saņemta. Ārvalstīs asfalta sega tur desmit gadus, Latvijā – maksimums, septiņi gadi.
“Es domāju, ka labosim asfaltu pēc septiņiem gadiem, es tā domāju, bet ne jau visu, bet tikai kaut kādu daļu. Varbūt izturēs desmit gadus. (..) Asfalts ir pēc jauniem Eiropas Savienības standartiem – pielietots SMA-16 segums, kas ir jauns, graudains asfalta segums. Pie mums tas gan nebūs tik efektīvs kā dienvidos, jo mums ir cits klimats un no neasfaltētiem ceļiem tiek uznestas ūdeņainas smiltis. Tāpēc neuzlikām arī mākslīgo atkausēšanas sistēmu, jo tā vienkārši nebūtu efektīva,” skaidro eksperts.
