● 2 glāzes miltu,
● 1 glāze cukura,
● 2 olas,
● 2 tējkarotes cepamā pulvera,
● 1 tējkarote vaniļas cukura,
● 1 glāze ananasu sulas,
● ananasu gabaliņi.
Krēmam:
● 200 gramu krēmsiera,
● 100 gramu sviesta,
● pūdercukurs.
Bļodā iesijāju miltus ar cepamo pulveri (divas tējkarotes bez kaudzes), iebēru glāzi cukura (sākotnējā receptē bija paredzētas pat divas, bet – kur nu tik saldu!) un vaniļas cukuru, tad pievienoju olas, notecinātus un sīki sagrieztus konservēto ananasu gabaliņus, pielēju arī glāzi sīrupa no kārbas (pietika ar iegādāto 565 mililitru tilpumā). Visu labi samaisīju. Mīklu lēju ar cepamo papīru, ko vēl nedaudz ietaukoju ar eļļu, izklātā nelielajā veidnē ar noņemamo gredzenu, izlīdzināju un ievietoju līdz 175 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī. Pēc aptuveni 45 minūtēm kūka bija gatava. Gatavību gan vēl pirms celšanas ārā no krāsns pārbaudīju ar koka irbulīti. Izcepto kūku no veidnes izņēmu un liku uz restītēm. Kamēr tā dzisa, saputoju klasisko krēmsieru kopā ar mīkstu sviestu un pāris ēdamkarotēm pūdercukura. Pagatavoto krēmu pēc tam vienmērīgi uzklāju uz vēl siltas kūkas. Tad to atdzesēju pilnībā un rotāju ar notecinātiem vēl atliktajiem dažiem ananasu gabaliņiem no kompota un lielogu dzērvenēm.
Kad biskvītu biju izcepusi, mazliet gan šaubījos: kas labs tur var iznākt, ja ne krējums, ne sviests, ne eļļa vai cita taukviela mīklai taču netika pievienota, varbūt cepums būs tāds paliess… Taču rezultāts izdevās pietiekami sulīgs, arī pārklātais krēms te labi iederējās, un otrā dienā kūka, kad tā bija vairāk ievilkusies un “atpūtusies”, šķita pat vēl gardāka.
– Teksts un foto: Brigita Skaistkalne
