Rīga, 25.nov., LETA. Eiropas Komisija (EK) ir devusi atļauju valstij pārņemt AS “Parex banka” akciju kontrolpaketi, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā preses sekretārs Ivars Bušmanis.
EK konstatēja, ka atbalsts ir saderīgs ar vadlīnijām, kas sniegtas paziņojumā par valsts atbalstu pašreizējās finanšu krīzes pārvarēšanai. Atbalsts ir nepieciešams, lai izvairītos no nopietniem traucējumiem Latvijas tautsaimniecībā.
Šos pasākumus īstenos tikai ierobežotā laika posmā, pasākumu apjoms nepārsniegs to, kas ir nepieciešams finansējuma atjaunošanai, par tiem pieprasīs pienācīgu atlīdzību un tajos ir paredzēti aizsardzības pasākumi konkurences kropļojumu mazināšanai.
Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Nēlija Krusa norādīja, ka pēc intensīvām sarunām ar Latvijas iestādēm EK apstiprinājusi steidzami nepieciešamos pasākumus, jo tie atbilst noteikumiem par valsts atbalstu.
“EK dalībvalstīm piedāvā plašu instrumentu klāstu finanšu sistēmas stabilizācijai globālās krīzes apstākļos, piemēram, valsts garantijas un kapitalizāciju. Rīt EK piedāvās visaptverošu ES atveseļošanas plānu koordinētai rīcībai ekonomikas krīzes pārvarēšanai,” akcentē EK pārstāvniecības Latvijā vadītāja Iveta Šulca.
Paketi veido valsts garantija, kas sedz noteiktus esošos un jaunos aizdevumus, valsts depozīts uz vienu gadu, lai risinātu bankas tūlītējās likviditātes vajadzības, subordinēti aizdevumi kapitāla bāzes stiprināšanai.
Jauno aizdevumu termiņi nepārsniedz trīs gadus, subordinētiem aizdevumiem – piecus gadus, norāda EK.
Pasākumi satur valsts atbalsta elementus, tomēr tajos ir ietverti vairāki noteikumi, ar kuriem nodrošina to atbilstību un samērīgumu saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, kā to paredz EK vadlīnijas.
Arī EK norada, ka pasākumi tiks atlīdzināti ar ievērojamu maksu. Turklāt “Parex bankai” būs jāuzņemas vairākas saistības attiecībā uz savu rīcību, piemēram, ierobežojumu bilances pieaugumam, mārketinga ierobežojumus saistībā ar valsts atbalstu un ierobežojumus uzņēmējsabiedrību iegādē laikā, kad banka izmanto valsts atbalstu.
EK lēmums ir spēkā sešus mēnešus, pēc tam Latvijai ir jāpārtrauc valsts atbalsts bankai vai atkārtoti jāziņo EK par jaunu novērtējumu.
Tas ļaus EK pārbaudīt to, ka atbalsta pasākumi neturpinās arī pēc finanšu krīzes pārvarēšanas.
EK patur sev tiesības pārskatīt savu novērtējumu, ja Latvijas iestādes šos pasākumus grozīs.
LETA jau ziņoja, ka arī Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”) un “Parex banka” apvienošanos.
KP secinājusi, ka “Hipotēku banka” un “Parex banka” apvienošanās neradīs negatīvas sekas banku pakalpojumu sniegšanas tirgū – apvienošanās rezultātā neradīsies dominējošais stāvoklis un netiks būtiski samazināta konkurence noguldījumu, izsniegto kredītu, līzinga un faktoringa, kā arī valsts fondēto pensiju pakalpojumu tirgus segmentā.
Kā ziņots, 10.novembrī finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), “Hipotēku bankas” vadītājs Inesis Feiferis un “Parex bankas” līdzīpašnieki Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis parakstīja līgumu, kas paredz “Parex bankas” akciju kontrolpaketes – 51% – pārņemšanu valstij pilnībā piederošās “Hipotēku bankas” īpašumā. Valdības lēmuma rezultātā “Parex banka” kļūs par “Hipotēku bankas” meitassabiedrību.
Atlikušās akcijas, kas pieder Karginam un Krasovickim, jeb 34% no bankas kapitāla tiks ieķīlāti par labu “Hipotēku bankai”, līdz ar to arī šo akciju balsstiesību izmantošana tiks nodota “Hipotēku bankai”. 15% akciju no “Parex bankas” kapitāla tiks atstāti mazākuma akcionāru īpašumā.
Lēmumu par “Parex bankas” pārņemšanu, lai izvairītos no vēl lielākiem finanšu sistēmas satricinājumiem, valdība pieņēma 8.novembrī.
