Līdzīgu atmiņu albuma galeriju šodien paver arī vienkāršs drēbju skapis. Katrs zina, ka tur laiku palaikam vajadzētu veikt revīziju, nu, kaut vai tāpēc, lai gadiem krātā bagātība neliktu apsvērt domu par lielāka skapja iegādi. Protams, var jau kaut ko nobāzt dīvānu kastēs un koridoru iekārtās, bet – vai tas tiešām ir vajadzīgs? Katrs valkātājs savos krājumos var atrast dažus ne reizi neuzģērbtus vai arī tikai pāris reizes uzvilktus drēbju gabalus un, protams, arī tādus, kas uztur cerību: “Ja nu es notievēšu, tad varbūt…” Kā izteicās kāda mana draudzene, skaidrā prātā pie šādas kritiskas apģērba revīzijas ķerties nav jēgas – nekas prātīgs tur nesanāks.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
Drebju skapii var paslept atminas..taustamas atminas.un apstadinat laiku saglabajot gadiem savas un savu tuvinieku milas lietinas ..no kuram nespejam skirties.pat gadiem.parcilajot skapi izmetot daudzas nederigas un nevajadzigas drebes..un tomer ir lietas ko nespejam izmest...no skapja un savas dveseles..es nespeju izmest no skapja savas meitas pirmas drebites ar ko atvedu vinu majas no slimnicas..cepuriti un kreklinu..saglabaju ari pirmos zabacinus un ratinu parklajamo tillu...un mikstu kazocinu kuru valkaja gan mani berni gan bernu berni..tik daudz skapju un dzivesvietu mainits bet sis lietinas visur celo lidz..tik dargas tas man...pirminas no mammas vinas milaakaa kleita un dzintara piespraude....omes cimdi...kad tos parcilaju..domas traucas pagatnes atminas un notikumos ap siem cilvekiem...kas ir un bija dala no manas dzives...neko jau nevar paturet ne laiku ne cilvekus tie aizplust....un daudzi jau dieva darzos.jo nekas sai pasaulee nav muuzigs un ta isti mums nepieder..viss dots tikai uz laiku..pal7ek vien atminas kas silda.un milas lietinas ko glabaa skapis un sirds.
Pieskaroties sai temai man atminaa atausa kadas meitenes manas audzeknes atminu skapja stasts...stradajot kadaa internatslolaa ..skolaa ar dzives paberniem.. berniem kurus izmeta no visparizglitojisam skolam uzvedibas un sekmju del..kuri dazuiem vecakiem bija lieki .un .sociali atstumtie..un nabadzigie..es vadiju pop grupu solo dziedasanu un rikoju koncertus.dziesma manai paaudzei..berniem patika solo dziedasana jo ta vini vareja sevi kaut kaa pieradit...manu uznanibu piesaistija kada meitene kura reti naca skolaa...macities vinai nepatika..skolotajus neklausija.bet vinai bija briniskiga kristaldzidra balss..es vinu uzaicinaju piedalities koncertaa un izveleties no repertuara dziesmu..vina izvelejas dziesmu..vecais zabacins....tas mili bija sie skapii saglabatie zabacinil..tas bija vinas bernibas atminas kad pati jau bija jauniete...koncertaa vina ieradas rokas turot veco zabacinu..dziedot vina sedeja uz skatuves kapnem un zabacins staveja vinai blakus..koncerta vaditajs vinai uzdeva jautajumu par dziesmu...zabacinus vecaki vinai vareja atlauties nopirkt reti..bija nabadzigi..dziesma bija emocionala skjaistaa balss un izpuldijums savilnoja skatitajus un skolotajus taa ka tiem acis bija asaras..vina ieguva godalgotu vietu..bet doma tada ka mums katram no bernibas paliek lietas ko nevaram aizmirst un no kuram nevaram skirties un izmest...un arii nevajag...nobeigusu so stassu ar dziesmas fragmentu....vecais zabacins mana berniba..ka lai projam prohjam met to...vecais zabacins maates gadatais..nepanesami spiez......
