Izdevēji nobažījušies, vai pēkšņo valdības lēmumu brīdī, kad tūlīt būs beigusies abonēšanas kampaņa, nav raisījusi vēlme ierobežot preses brīvību.
Tas ir bankrots. Šos vārdus kā sarunājuši min lielākie Latvijas preses izdevēji, raksturojot valdības lēmumu četras reizes palielināt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi drukātajiem medijiem un grāmatām.
Laikrakstu un žurnālu biznesā nodarbinātie, kuriem līdz ar ekonomikas krīzes radīto reklāmas ienākumu kritumu pamatīgus zaudējumus rada arī interneta mediju augošā popularitāte, neslēpj šoku. Viņu biznesam triecienu būtu radījusi sākotnējā vēlme palielināt nodokli par 5%, taču tā palielināšana par 16% būšot postoša. Avīžu nāve būs smags trieciens Latvijas preses brīvībai, uzsver izdevēji.
Valdības sākotnējie plāni paredzēja, ka presei, kam līdz šim bija piemērota samazinātā PVN likme 5%, tā tiks palielināta līdz 10%. Taču otrdien neilgi pirms valdības sēdes, kurā tika lemts par ekonomikas atveseļošanas plānu, kļuva zināms, ka uz drukātajiem medijiem un grāmatām vairs netiks attiecināta samazinātā likme. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem no nākamā gada būs jāmaksā PVN 21%. Izdevēji uzsver, ka valdība vēlas palielināt nodokli uz jau notikuša darījuma rēķina. Tūlīt būs beigusies laikrakstu abonēšanas kampaņa, preses izdevumu cenā nākamajam gadam nebija ierēķinātas šīs izmaksas.
Valdības vadītājs Ivars Godmanis (LPP/LC) piekrīt, ka plānotās izmaiņas attiecībā pret preses izdevumiem ir novēlotas, jo abonēšanas līgumi jau ir noslēgti un šo cenu izmainīt vairs nevar.
“Mēs šo jautājumu tomēr mēģināsim risināt, jo, lai cik grūti laiki nebūtu, tas ir vārda brīvības jautājums,” apņēmību intervijā Latvijas Radio trešdien pauda I. Godmanis. Viņš pieļāva, ka attiecībā uz PVN piemērošanu presei varētu “iedibināt kādu pārējas posmu”.
“Laikrakstiem un nedēļas izdevumiem tas nozīmē vienu: izslēdziet gaismu, aizveriet durvis un ejiet mājās,” saka izdevniecības “Lilit” vadītājs Aivars Rudzinskis.
Bez nacionālajām avīzēm kā otrs vājākais posms tiek minēti reģionālie izdevumi. Izdevniecības “Lauku Avīze” valdes priekšsēdētājs Viesturs Serdāns prognozē, ka tas nozīmē tikai vienu – lielu bezdarbu žurnālistu vidū.
“Mēs jau šobrīd vien noturamies tirgū un uz peļņu neejam,” viņš uzsver.
Savukārt Mediju nama vadītājs Armands Puče prognozē, ka šāda valdības politika veicinās “nodokļu optimizāciju” jeb, citiem vārdiem sakot, tiks meklēti ceļi, kā apiet nodokļu nomaksu.
Izdevēji cer, ka šis lēmums ir neapdomība, nevis apzināta rīcība.
“Nākamā gada laikā pēc būtības tiks iznīcināta brīva un demokrātiska prese,” saka a/s Diena valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.
Viņam griboties ticēt, ka “tas nav valdības nodoms, kā mēs to esam redzējuši Latvijas televīzijas gadījumā”. Lielos izdevējus visvairāk izbrīna tas, ka šāds lēmums faktiski pieņemts vienā naktī un, nekonsultējoties ar nozares pārstāvjiem.
Šobrīd ne vienā vien Eiropas valstī presei ir pazemināta PVN likme.
“Tā ir vispārēja Eiropas valstu politika – atbalstīt brīvu un neatkarīgu presi,” saka A.Rudzinskis.
Latvijā lemj par nodokļu palielināšanu laikā, kad Eiropas Komisija kā vienu no pasākumiem krīzē nonākušo ekonomiku atveseļošanai minējusi nodokļu samazināšanu. Tiesa, EK atzinusi, ka tas ir katras valsts ziņā. Piemēram, Lielbritānijā nolemts uz laiku par 2,5% samazināt PVN, un tagad tas būs 15%. Par iespējām samazināt nodokļus ceturtdien diskutēs arī ES līderi. Vairākums ES valstu neapsver iespēju palielināt nodokļus.
PVN palielināšana radīs problēmas arī grāmatizdevējiem, atzīst izdevniecības Neputns vadītāja Laima Slava. Graujošu tas ietekmēs arī viesnīcu un restorānu nozari.
