Valsts prezidents Valdis Zatlers, šonedēļ tiekoties ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātiem, solījis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu ar tam pievienoto novadu karti izsludināt “divu vai trīs stundu laikā”, jo pašvaldību reformas pabeigšanu uzskata par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem. Līdz ar šiem vārdiem varētu sagrūt novadu reformas pretinieku cerības pēc likuma pieņemšanas vērsties pie prezidenta ar lūgumu to neizsludināt, secina laikraksts Diena.
Novadu karti, pret kuras pieņemšanu iestājas valdībā pārstāvētā Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī Pilsoniskā savienība, Saeima šonedēļ tomēr varētu pieņemt. Par to varētu nobalsot opozīcijā esošais Saskaņas centrs, kura deputāts Jānis Tutins nesen partijas kongresā sacīja: “Sociāli ekonomiskā situācija gadsimtu gaitā Latvijā ir mainījusies un administratīvās robežas vairs nevajadzētu veidot ap senlatviešu pilskalniem un vācu bruņinieku ordeņa pilsdrupām. Attālumus, kurus vēl nesenā pagātnē cilvēki pārvarēja vairākās dienās, šodien ir iespējams veikt dažās stundās.”
Viņš uzskata, ka ne jau pašvaldību reforma ir iztukšojusi laukus, bet gan tās novilcināšana, sīko pagastiņu nespēja attīstīties un piedāvāt iedzīvotājiem kādu perspektīvu.
Jaunā laika balsis varētu dalīties, jo daļa šīs partijas deputātu neredz iespēju atbalstīt reformu, bet, cituprāt, tā ir jāpabeidz, lai arī nav pārliecības, ka izdosies sasniegt reformas mērķi – uzlabot pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, pašvaldību konkurētspēju un radīt apstākļus, lai strauji uzlabotos infrastruktūra, Dienai sacīja Artis Kampars, kurš pats varētu balsot par likuma pieņemšanu. Taču arī viņam ir bažas – ja jauno novadu rīcībā būs proporcionāli mazāk naudas nekā līdz šim, tas var izraisīt pašvaldību neapmierinātību. Novadu karti Saeimai būs jāpieņem laikā, kad valdība jau ir paziņojusi par Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumu arī pašvaldībām nākamajā gadā būtiski samazināt savus izdevumus.
Par Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas piedāvājumu apstiprināt novadu karti ar 109 novadiem un deviņām lielajām pilsētas Saeima plāno balsot ceturtdien. Līdz ar šā likuma izsludināšanu spēku zaudēs 1998.gadā pieņemtais un 2005.gadā grozītais Administratīvi teritoriālās reformas likums, kā arī 2007.gada 4.septembrī valdībā apstiprinātā novadu karte. Tās pieņemšanu Satversmes tiesā apstrīdējušas vairāk nekā 30 pašvaldību. Ja šie tiesiski normatīvie akti zaudē spēku, Satversmes tiesa var lemt, vai izbeigt tiesvedību.
Dzīve jaunajos novados atsauksies uz partiju izredzēm nākamajās Saeimas vēlēšanās, uzskata ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņa vadītais politiskais spēks ir izrādījis lielāko pretestību pašvaldību apvienošanai novados pret to gribu. Taču pēc novadu izveidošanas ZZS ir noskaņota spēkoties ar rajonu pilsētās ietekmīgāko Tautas partiju, lai Latvijas karte vairs nebūtu tik oranža.
Šo abu partiju sāncensības ēnā ir palikusi LPP/LC, kas aktīvi papildina savas rindas ar pašvaldību vadītājiem, kuri līdz šim nav bijuši partijās, jo daudzviet pagastu vēlēšanās varēja startēt no vēlēšanu apvienībām. Šīs būs pirmās vēlēšanas, kad lielākajā daļā pašvaldību būs nepieciešami partiju saraksti, jo tajās būs vairāk nekā 5000 iedzīvotāju. Lielākās bažas līdz šim izskanējušas par to, ka novadu domi veidos deputāti no pilsētas, kurās ir lielāks vēlētāju skaits, un tām nebūs saistošas lauku intereses.
