Punktu vairākas nedēļas ilgajām diskusijām par Latvijas ekonomikas glābšanas riņķi – makroekonomikas stabilizācijas programmu un ar to saistītajiem starptautisko finanšu institūciju aizdevumiem – valdība pielika otrdien vēlu vakarā, pieņemot programmu un to pavadošo likumprojektu paketi.
Tad arī kļuva skaidrs, ka valdības īstenotie pasākumi, lai izpildītu Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) prasības, būs dzelžaini un sāpīgi. Nākamā gada budžeta izdevumi, grozot nesen apstiprināto likumu, kopumā tiks samazināti vēl par 420 miljoniem latu, ieņēmumu prognozes valdība samazinājusi gandrīz par miljardu, tādēļ deficīts veidos 4,9% no iekšzemes kopprodukta.
Būtisks tēriņu un atalgojuma samazinājums gaida visus no valsts un pašvaldību budžetiem finansētajās institūcijās strādājošos, savukārt visiem iedzīvotājiem nāksies izjust ar patēriņu saistīto nodokļu izmaiņas. Valdības lēmumi palielināt nodokļus izpelnījušies gan darba devēju, gan arodbiedrību kritiku. Tas veicināšot ekonomiskās aktivitātes kritumu un vēl lielāku darbavietu skaita samazinājumu, uzskata Latvijas Darba devēju konfederācija.
Premjers Ivars Godmanis (LPP/LC) jebkādus iebildumus noraidīja, sakot, ka ieņēmumi ir jāpalielina un cita ceļa nav.
Algas jāgriež par 15%
Visus valsts un pašvaldību budžeta finansētajās iestādēs strādājošos skars atalgojuma samazinājums par 15%. Par konkrētu atalgojumu samazinājumu būs jālemj ministriem, viņiem būs tiesības meklēt, kā samazināt izdevumus, nesamazinot reālo algu.
Atalgojuma izdevumu samazināšanas mērķis ir ierobežot visu no valsts un pašvaldības budžetiem finansēto institūciju amatpersonu darbinieku mēnešalgu piemaksu, prēmiju, pabalstu un kompensāciju saņemšanu 2009.gadā. Bez tiešās valsts pārvaldes iestādēm (ministrijām, aģentūrām u.c.) likums attieksies arī uz Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Finanšu kapitāla tirgus komisiju, Valsts kontroli, Tiesībsarga biroju, Ģenerālprokuratūru, Satversmes tiesu, Augstāko tiesu un citām tiesām, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Atalgojuma samazinājums arī attieksies uz Latvijas Banku, Nacionālo radio un televīzijas padomi, Centrālo vēlēšanu komisiju, Centrālo zemes komisiju. Samazinājums skars arī pedagogus, medicīnisko personālu, policistus, ugunsdzēsējus, aktierus un citus darbiniekus, kuru atalgojums tiek finansēts no valsts vai pašvaldību budžeta.
Paredzēts arī samazināt virkni sociālo garantiju valsts pārvaldē strādājošajiem, bet no nākamā gada plānots pārtraukt vadības līgumu slēgšanu un anulēt spēkā esošos. Valdība savu algu samazināšot par 15%.
Par 25% mazāk naudas būs jātērē valsts un pašvaldību vajadzībām iegādājamām precēm un pakalpojumiem. Vidēji par ceturtdaļu samazinās arī valsts izdevumus dažādu programmu subsīdijām, tas gan neattieksies uz veselības aprūpi.
Valdība apņemas iesaldēt valsts pārvaldē strādājošo algu līdz ekonomikas izaugsmes atjaunošanai, tas var prasīt pat divus vai vairāk gadus. Nākamgad un 2010.gadā valdība neuzņemsies jaunas garantijas vai tiešu iesaistīšanos investīciju projektos, kas nebūs saistīti ar valsts konkurētspējas paaugstināšanu. Par 10% jeb 2,76 miljoniem latu nākamgad tiks samazināts Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbiem paredzētais finansējums.
Nekompensē PVN
Visus iedzīvotājus būtiski skars ar patēriņu saistīto nodokļu izmaiņas – pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes palielināšana no 18% uz 21% un samazinātās PVN likmes palielināšana no 5% uz 10%, vienlaikus sašaurinot preču un pakalpojumu apjomu, kam samazināto likmi piemēro, pārējām to nosakot 21%. Kopumā no šīs izmaiņas cer iekasēt 288 miljonus latu.
Celta tiks degvielas akcīzes likme, kas degvielu sadārdzinās vidēji par 2-3 santīmiem. Pretim šim ar patēriņu saistītajam cenu sadārdzinājumam valdība piedāvā par 2% samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi – uz 23%. Vienlaikus valdība atkāpās no iepriekš apstiprinātas neapliekamā minimuma celšanas par 20 latiem, paredzot, ka no 1.janvāra tas būs 90 latu. Kā jau iepriekš solīja premjers, pensijas un pabalstus nav paredzēts samazināt. Tiesa, ir skaidrs, ka pensiju indeksācija nebūs tik liela, kā to paredzēja iepriekš.
Latvijas makroekonomikas stabilizācijas programma ir noteicošais dokuments sarunās EK un SVF par aizdevuma saņemšanu.
Starptautiskās institūcijas pieprasījušas, lai tā tiktu apstiprināta parlamentā, tādējādi programmā uzņemtās saistības iegūtu likuma spēku un valdība nevarētu no tām atkāpties. Programmu, kuru faktiski var saukt par jauno nākamā gada budžeta rāmi, pēc valdības sēdes iesniegs Saeimā. Parlamenta budžeta komisija jau trešdien plānojusi par to lemt, lai ceturtdien programmu varētu izskatīt Saeimā.
Premjers uzsvēra, ka diskusija par aizdevumu, kuru valdība aizņemsies no starptautiskajām institūcijām, vēl tikai sāksies, konkrēts aizdevuma apjoms nav noteikts. Pēc finanšu ministra Ata Slaktera (TP) pieļautā, būs labi, ja sarunas par aizdevumu izdosies beigt līdz Ziemassvētkiem. Naudu vajadzēs budžeta deficīta pārfinansēšanai, banku sistēmas likviditātei un stabilizēšanai, Valsts kases likviditātei un ekonomikas attīstīšanai, tai skaitā eksporta un uzņēmējdarbības veicināšanai. Aizdevums būs jāatmaksā no valsts budžeta līdzekļiem, tādējādi pastarpināti tas skars ikvienu nodokļu maksātāju.
***
Nodokļu izmaiņas
– No 25% uz 23% samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (pašvaldības zaudē 55 milj. ienākumu jeb 23%)
– PVN likme palielināta no 18% uz 21%
– 10% PVN likme 5% vietā piemērota medikamentiem, zīdaiņiem paredzētajai pārtikai, siltumenerģijas un elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē
– 21% PVN likme piemērota medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, veterinārajiem medikamentiem, zīdaiņiem paredzētajai produkcijai, grāmatām un kartēm, preses izdevumiem, komerciālās televīzijas un komerciālā radio abonentmaksai, viesnīcu, viesu māju pakalpojumiem, ūdens piegādei un kanalizācijas pakalpojumiem, sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem, apbedīšanas pakalpojumiem, ieejas maksai sporta pasākumos un kino, dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, frizieru pakalpojumiem, nelieliem remontdarbiem, kā arī malkas un koksnes kurināmā piegādēm iedzīvotājiem.
– Paaugstināts akcīzes nodoklis bezsvina benzīnam un dīzeļdegvielai, vīnam, raudzētajiem dzērieniem un pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem, kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.
***
Budžeta rāmis
– 2009.gada valsts budžeta ieņēmumi plānoti 4,406 miljardu latu apmērā, izdevumi – 5,146 miljardi latu. Budžeta deficīts – 4,9% no IK
– Plāno, ka IK 2009.gadā samazināsies par 5%
– 2010.g. paredzēts ieviest 10% kapitāla nodokli, paplašināt nekustamā īpašuma nodokļa bāzi, arī mājokļus apliekot ar nekustamā īpašuma nodokli
