Stāsts: Frikadeļu zupa (2.daļa)

Pamanu, ka arī Cīruļa kungs, kas manos stāstos līdz šim figurējis kā Kurmja kungs un daudzu atmiņā tā arī aizķēries tieši ar šo vārdu (Ne velti, satikušas mani uz ielas, dažas paziņas tā arī teikušas: “Man jau labāk patika tas Kurmja kungs…” Varbūt tāpēc, ka acu priekšā šarmantais Eduarda Pāvula tēls no filmas “Pie bagātās kundzes”, kaut Lotārs viņam ne tuvu nestāv.) nespēj novērst skatienu no mana rupjmaizes kārtojuma.

– Kas tad tev tas tāds? – tante Veronika kārīgi pastiepa roku pēc kārdinošā deserta trauka un pievilka sev tuvu klāt. Piebāzusi degunu gandrīz pie paša stikla pokāla, viņa it kā izošņādama, it kā izgaršodama vienā mirklī izdarīja savu slēdzienu:

– Ahā, šokolādes kūka ar zemeņu zapti un ar milzumdaudz kalorijām, kas tavā vecumā nav nemaz tik nekaitīgi, un kur nu vēl ar tādu putukrējuma cepuri, no kuras vien pie svara pāris kilogramus var dabūt klāt!