Latvijas Malakologu biedrība par “Gada gliemezi 2025” ievēlējusi balto vīngliemezi (Helicella obvia).
Pašlaik aizvien vairāk tiek aktualizēta informācija par invazīvo sugu kaitīgumu. Malakologu biedrība vēlas skaidrot situāciju – ne katra ievestā suga kļūst par kaitēkli. Galvenais iemesls ir piemērotu biotopu trūkums. Sugām, kuras kļūst par kaitēkļiem, parasti ir raksturīgas ta sauktās vidusmēra gliemežu dzīves vides prasības: mitra augsne, pietiekams noēnojums, pietiekama lakstaugu un citu organisko vielu barības bāze.
Baltais vīngliemezis pielāgojies dzīvei gliemežiem netipiskās vietās: sausos, atklātos un saulainos biotopos, noteikti ar kaļķainu augsni. Vēl pagājušā gadsimta pirmajā pusē to uzskatīja tikai par Latvijā iespējamu sugu. Tagad atrastas jau vairākas vietas, kur tas dzīvo tieši uz dzelzceļa uzbērumiem. Biotops piemērots – saule, sausums un kaļķaina augsne. Dzelzceļa uzbērumus bieži klāj dolomīta šķembas.
Latvijas Malakologu biedrība domā, ka šo gliemežu izplatīšanās notikusi ar cilvēka palīdzību – rasas stundās gliemeži meklējuši patvērumu gaidāmajai karstajai dienai. Tādas vietas atradās zem vilcieniem un citiem transporta līdzekļiem. Diemžēl gliemeži nezināja, ka tie tiks aizvesti pat simtiem kilometru tālu.
Tieši tāda situācija ir ar balto vīngliemezi. 2008.gadā pat tika veikts izmēģinājums. Vairāki baltie vīngliemeži tika ielaisti parastā dārzā ar pārsvarā graudzālēm. Līdz vasaras beigām gliemju skaits samazinājās, varbūt tie izklīda, slēptuves meklējot, bet nākamajā gadā vairs nebija atrodami. Ja nu vienīgi kādā akmens dārzā ar dolomīta plāksnēm un īpaši sastādītām graudzālēm tie varētu iedzīvoties.
Latvijas Malakologu biedrība uzsver, ka tātad šie gliemeži nevar kļūt pa mūsu dārzus apdraudošiem kaitēkļiem.
Baltais vīngliemezis ir balts ar brūnām joslām, kuras variē no dažām ļoti smalkām līdz vairākām platām un tumšām joslām. Čaulas virsma tam ir gluda ar ļoti smalku un regulāru svītrojumu. Eiropas dienvidaustrumos, kur ir baltā vīngliemeža dzimtā puse, tas divas reizes gadā augsnes bedrītē dēj 15-25 olas.
Latvijas Malakologu biedrība aicina ziņot par šo gliemežu atradumiem.
