Kad satikāmies pirms trīs gadiem, Ludmilai jau bija pilni astoņdesmit un viņa vairs nejokoja par sirds trenēšanu ar kāpšanu uz piekto stāvu. Vien reizi nedēļā sadūšojoties iznākt uz ielas un pagalmā pasēdēt uz soliņa un pēc tam lēnām kā bruņurupucis pa pakāpienam vien kārpoties atpakaļ. Sociālā aprūpētāja reizēm atnākot pie viņas, bet – kas tad tā par sabiedrību, tāds nieka ielāps vien esot. Kaut kā ļoti vientulīgi jūtoties. Meita ar znotu sen atraduši darbu ārzemēs, mazmeita tikai vasarā atlidojot. Varbūt es varētu kādu reizīti viņu apciemot, pastāstīt par jaunumiem un atnest kādu gardumiņu no veikala? Naudu viņa, protams, atdošot, lai par to nebēdājot. Protams, ka nespēju atteikt; kamēr vien neesmu aizlidojusi pie meitas un mazbērniem, varu izlīdzēt.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
