Latvijā pagājušajā gadā konstatētas 1304 viltotas naudaszīmes, kas ir par 4,5 % vairāk nekā 2023.gadā, teikts Latvijas Bankas publiskotajā “Maksājumu radarā”.
Tostarp pagājušajā gadā Latvijā konstatētas 593 viltotas banknotes, kas ir par 9,5 mazāk nekā 2023.gadā, un 711 viltotas monētas, kas ir pieaugums par 19,9 %.
Lai gan atklāto naudaszīmju skaits ir pieaudzis, par 30 % samazinājusies viltoto naudaszīmju vērtība. Pērn viltoto naudaszīmju kopējā vērtība bija 27 802 eiro, bet gadu iepriekš – 39 920 eiro.
Latvijas Bankas Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Aleksandrs Antiņš norāda, ka abi šie skaitļi vērtējami kā nebūtiski un iespēja saskarties ar viltotu naudaszīmi ir minimāla. Viltoto naudaszīmju vērtības samazināšanās esot skaidrojama ar būtiski mazāku viltoto banknošu skaitu, īpaši samazinājies atklāto 20 un 500 eiro nomināla naudaszīmju viltojumu skaits.
Eirozonā kopumā 2024.gadā no apgrozības tika izņemti 554 000 viltotu banknošu, no kurām vairāk nekā 75 % veidoja 20 un 50 eiro nomināla naudaszīmes. Uz miljonu īstu banknošu tika reģistrēts 18 viltotas naudaszīmes, kas ir zemāks līmenis nekā pirms pandēmijas – 2019.gadā tika konstatētas 23 viltotas naudaszīmes uz miljonu īstu banknošu. Vēsturiski zemākais līmenis reģistrēts 2021.gadā, kad tika atklātas 12 viltotas banknotes uz miljonu īstu banknošu.
Kopumā viltotu eiro naudaszīmju skaits ir pieaudzis, ko Eiropas Centrālās bankas (ECB) eksperti skaidro ar zemo viltojumu izplatību pandēmijas laikā. Tomēr kopējais viltojumu skaits un īpatsvars saglabājas zems, un iespēja saskarties ar viltotu naudaszīmi esot minimāla.
Kā skaidro Antiņš, lai arī eiro viltojumu skaits saglabājas zems, eirozonas valstis jau veic priekšdarbus, lai uzlabotu skaidro naudu. Pašlaik tiek izstrādātas idejas nākamās, trešās sērijas, eiro banknošu dizainam, par kuru savu viedokli tiks aicināti paust arī eirozonas, tai skaitā, Latvijas, iedzīvotāji. 2026.gadā tiks izvēlēti galīgie dizaina risinājumi un pieņemts lēmums, kad tiks izgatavotas un emitētas jaunās banknotes.
