Pusdienlaikā kopā ar nelielo kolēģu pulciņu viņš cēlās un devās uz pirmā stāva kafejnīcu, kas piecstāvu ēkā darbojās jau ilgu laiku, un, kaut arī pēdējos gados bija atteikusies no silto pusdienu piedāvājuma, vēl arvien vedināja darbiniekus turēties pie sen ierastā dienas ritma. Šādi vai tādi salātiņi, krūze kafijas vai kāda cita dzēriena, retu reizi kāda deserta porcija piedevās, un diena varēja turpināties.
Sešas minūtes pirms pieciem viņš aizvēra pēdējās izskatītās mapes vākus, novietoja to plauktā, izslēdza datoru un krietni izsēdēto krēslu rūpīgi pieripināja tuvu galdam. Kārtējā darbdiena bija beigusies kā vienmēr bez īpašiem satraukumiem un pārdzīvojumiem, jo – kādi gan tie varētu būt, ja gadu no gada, apzinīgi pildot direktora norādījumus un sadzīvojot ar ciparu un likumu pasauli, viss precīzi ielāgots un apgūts. Šajā monumentālajā zobratu sistēmā viss bija precīzi ieprogrammēts, līdz pat vissīkākajām niansēm: no stingri reglamentētas piesaistes savai darbavietai, diviem piecu minūšu ilgiem pārtraukumiem, kuros nekas privāts netika apspriests, līdz pat atturīgiem skatieniem un formālam atvadu sveicienam darbdienas beigās.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
