Rīga, 29.maijs, LETA. Latvijas Pašvaldību savienības domes sēdē šodien vienbalsīgi nolemts neparakstīt sagatavoto vienošanās protokolu ar valdību, tādējādi sarunām nonākot strupceļā, aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Andris Jaunsleinis.
Gala vienošanās starp valdību un pašvaldībām vienmēr bijusi obligāta valsts budžeta un budžeta grozījumu sastāvdaļa.Šodien sanāksmē visi dalībnieki bijuši vienisprātis, ka šajā situācijā, kad uz pašvaldību pleciem gulsies papildus sociālais slogs, tās nevar parakstīt Finanšu ministrijas piedāvāto protokola variantu, kurā netiekot paredzēti konkrēti atbalsta pasākumi un nosacījumi.
Kā skaidroja Jaunsleinis, sarunām sagatavotajos dokumentos nebija atbildes, kā nodrošināt pašvaldību finanšu stabilitāti pēc budžeta pieņemšanas.
Patlaban pilnīgi visos jautājumos esot domstarpības.
Jaunākās prognozes liecinot, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) ieņēmumu samazinājums pēc 1.jūlija būs vēl par 10% lielāks. “Pašvaldību budžeti jau ir samazinājušies par 20%, un, ņemot vērā šīs jaunās prognozes, mēs gribam redzēt skaidrus nosacījumus no valdības puses,” norādīja Jaunsleinis.
Pēc viņa teiktā, spiediens uz sociālajiem pabalstiem tikai pieaug, arī to reformu, kuras veic valsts institūcijas, ietekme pārceļas uz pašvaldībām.
Pašvaldības piedāvājušas, ka šajā situācijā būtu jāvienojas par zemāko ieņēmumu slieksni, par kuriem pašvaldības veic savas funkcijas, bet, ja nodokļu ieņēmumi pazeminās zem šīs robežas, valsts nodrošinātu kompensācijas mehānismus, šai situācijai paredzot konkrētu finansējumu.
“Mums tikai piedāvā vispārēju formulējumu – ja nodokļi krītas, FM informē valdību,” sacīja Jaunsleinis, norādot, ka pašvaldības piedāvājušas skaidrus kritērijus, piemēram, vidēji uz vienu iedzīvotāju veikt nepieciešamā finansējuma aprēķinus, un, ja tajā teritorijā ieņēmumi krītas zem noteiktā līmeņa, sāk darboties mehānisms, kas dod papildus nepieciešamos līdzekļus.
“Šajā situācijā mums ir jānodrošina pašvaldību finanšu sistēmas prognozējamība, lai tā nepāraug par sprādzienu,” uzsvēra Jaunsleinis, norādot, ka jau tagad kritums pašvaldību budžetos esot lielāks nekā valsts budžetā, bet no ceļu fonda naudas pašvaldībām turpmāk būs pieejami par 60% mazāk līdzekļu nekā pērn.
Jaunsleinis uzsvēra, ka pašvaldības ir gatavas risināt šo situāciju un sarunu ceļā nonākt pie abām pusēm pieņemamiem risinājumiem.
Pirmdien, 1.jūnijā, plkst.10 Jaunsleinis dosies uz Ministru kabinetu, kur valdības sēdē ministrus iepazīstinās ar izveidojušos situāciju un pašvaldību argumentiem.
Kā ziņots, darbs pie šā gada valsts budžeta grozījumiem turpināsies arī šīs nedēļas nogalē.
Premjers Valdis Dombrovskis (JL) pēc valdības ārkārtas sēdes ministriem īpaši piekodināja nodrošināt, lai nepieciešamības gadījumā visi atbildīgie ierēdņi ir sazvanāmi šīs nedēļas nogalē darbam pie budžeta grozījumiem.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa aģentūru LETA informēja, ka darbs pie nepieciešamo dokumentu sagatavošanas tupināsies visu nedēļas nogali, lai pirmdien iesniegtu valdībā budžeta grozījumu dokumentus.
Patlaban budžeta grozījumi tiek veidoti, rēķinoties ar 12% IKP kritumu šogad. Tā kā jau tagad tiek prognozēts ekonomikas kritums par 16%-18%, netiek izslēgts, ka starp budžeta izskatīšanas lasījumiem Saeimā tajā tiks veiktas jaunas korekcijas un pārskatīta izdevumu samazināšana.
Kā ziņots, par 2009.gada budžeta grozījumiem Ministru kabinets lems ārkārtas sēdē, kas notiks pirmdien, 1.jūnijā.
Ārkārtas sēde pirmdien sāksies īsi pēc Ministru kabineta komitejas sēdes, aģentūra LETA uzzināja Valsts kancelejā.
Kā ziņots, šonedēļ notika divas ārkārtas sēdes, kurās valdība izskatīja vairāk nekā 100 budžeta grozījumus pavadošos likumprojektus.
