Rīga, 30.maijs, LETA. Partiju priekšvēlēšanu kampaņu reklāmas pirms nākamās nedēļas nogalē gaidāmajām pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, salīdzinot ar iepriekšējām kampaņām, kļuvušas pozitīvākas, uzskata aģentūras LETA aptaujātie eksperti.
Sabiedrības par atklātību “Delna” padomes priekšsēdētāja Lolita Čigāne uzskata, ka reklāmas “noteikti ir pozitīvākas”, turklāt vērojams daudz mazāk antireklāmas nekā pirms 2006.gada Saeimas vēlēšanām, kad bija izveidoti nodibinājumi, kas izvietoja negatīvu reklāmu par Zaļo un zemnieku savienības izvirzīto Ministru prezidenta amata kandidātu, Ventspils mēru Aivaru Lembergu.
“Negatīvu reklāmu var veikt ar masu mediju palīdzību vai apmaksājot politisko antireklāmu raidlaiku. Otrais variants ir pieejamāks, jo citādi jāatrod medijs, caur kuru veikt nomelnojošās kampaņas, turklāt tām jābūt pietiekami patiesām, lai aizkustinātu neatkarīgo mediju sirdis,” skaidroja Čigāne.
Nelielajam antireklāmu apjomam iemesls ir arī ekonomiskā situācija, jo partijām ir mazāk naudas.
“Lielākā daļa partiju liek uz visparedzamāko likmi – reklāmām televīzijā, kas nes vislielāko atdevi,” sacīja Čigāne, norādot, ka partijas vispirms rūpējas par to, lai sev iegūtu vēlētāju balsis, turklāt “cilvēki šobrīd grib dzirdēt ko labu”.
“LPP/LC kampaņas vadītājs ļoti precīzi nomēra to sajūtu, kāda ir cilvēkiem. Kampaņas balstās uz sajūtām, nevis racionālu aprēķinu. Kaut populistisku, cilvēki grib dzirdēt ko labu, tādu Šleseru, kurš saka, ka viss būs brīnišķīgi un realizēsim projektus Rīgā,” kā piemēru uz vienu no spilgtākajām priekšvēlēšanu kampaņām norāda Čigāne, piebilstot, ka gadījumā, ja LPP/LC izmantotu nomelnojošās kampaņas, to attiecībā pret LPP/LC “diezgan lielā mērā” varētu darīt arī citas partijas.
Arī sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka piekrīt, ka, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, politiskās reklāmas saturiski mainījušās. Kā izņēmumu eksperte min TB/LNNK, kas cenšas sevi pretnostatīt apvienībai “Saskaņas centrs” (SC) un oligarhu partijām.
Politiskās antireklāmas neesamību Kažoka skaidro ar partiju ieinteresētību sadarboties, domājot par iespējamajām nākamajām koalīcijām, kā arī to, ka gandrīz visas partijas ir kaut kādā mērā līdzatbildīgas par to, kas notiek Latvijas ekonomikā, tāpēc dažas partijas izvēlējušās abstraktu naida objektu, piemēram, birokrātiju.
“Partijas meklē jaunu pieeju caur humoru, grandiozumu vai vispār nepieminot sevi, vai iestājoties par sabiedrībai vajadzīgām lietām,” sacīja Kažoka, norādot uz Tautas partijas reklāmu ar aicinājumu stāties partijā.
“Tas, ko partijas izdomājušas, ar nedaudziem izņēmumiem ir manipulatīvi paņēmieni, ko parasti esam pieraduši redzēt komercreklāmās – reklāma caur humoru, lai dotu to, kas cilvēkam šķiet interesanti un izraisa smaidu,” sacīja Kažoka. “Saturiski – politiskās reklāmas ar atsevišķiem izņēmumiem nav interesantas – daudz klišejisku tēmu kā cīņa pret birokrātiju, kas īsti neļauj vēlētājiem atrast būtiskas atšķirības starp partijām. Vienīgā visaptverošā kampaņa ir LPP/LC, kas ne tik daudz uzsvara liek uz reklāmām televīzijā, bet uzreiz spēlē uz visiem flangiem – gan vides, televīzijas reklāma, gan publiski pasākumi, gan materiāli mājās.”
Eksperte arī uzsver, ka būtiskākā problēma, veidojot partiju priekšvēlēšanu kampaņas, ir tā, ka 6.jūnijā vienlaikus notiks pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet cilvēkiem rūp jautājumi, ko risina nacionālā līmenī Saeima un valdība. Politiķi to jūt un mēģina reklāmās un saukļos šos jautājumus risināt, gan apzinoties, ka Eiropas Parlaments un pašvaldības to nerisinās, tāpēc vēlēšanu reklāmas saturiski ir manipulatīvas.
