Mēneša laikā būtiskas izmaiņas iedzīvotāju noskaņojumā nav novērotas, un attiecībā uz mājokļu cenām vairums iedzīvotāju joprojām noskaņoti pesimistiski. SEB Mājokļu cenu indikators mēneša laikā gan spēris pavisam nelielu solīti pozitīvajā virzienā, pakāpjoties no -55.5 iepriekšējā mēnesī līdz -51.9 šomēnes.
“SEB Mājokļu cenu indikatora negatīvā vērtība mēneša laikā mazliet sarukusi, jo samazinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka tuvākā gada laikā mājokļu cenas Latvijā turpinās kristies,” stāsta sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.
Joprojām gan vairākums Latvijas iedzīvotāju attiecībā uz mājokļu cenu dinamiku noskaņoti pesimistiski – par mājokļu cenu krituma tendences tālāku turpināšanos tuvākā gada laikā pārliecināti 57% Latvijas iedzīvotāju (iepriekšējā mēnesī šādi atbildēja 62% respondentu).
“Niecīgs joprojām ir to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri domā, ka gada laikā mājokļu cenas varētu pieaugt. Turklāt mēneša laikā optimistu īpatsvars samazinājies līdz vēl zemākam līmenim. Uz mājokļu cenu kāpumu 12 mēnešu laikā cer tikai 5% no visiem respondentiem (iepriekšējā mēnesī – 6%),” uzskata E.Rudztis.
Mazliet palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas uzskata, ka mājokļu cenas gada laikā nemainīsies. “Šomēnes šādi atbildējuši 22% aptaujas dalībnieku salīdzinājumā ar 19% iedzīvotājiem iepriekšējā mēnesī.
Tāpat mēneša laikā audzis to iedzīvotāju skaits, kuriem nav konkrēta viedokļa par to, kā tuvākā gada laikā mainīsies mājokļu cenas Latvijā (aptuveni 16%),” piebilst eksperts.
Pagaidām vēl nevar apgalvot, ka vērojams lūzuma punkts iedzīvotāju noskaņojumā no pilnīga pesimisma optimisma virzienā, tomēr pozitīvi, ka arī dziļāk pesimismā vairs nekrītam.
Lielākie pesimisti ir iedzīvotāji ar augstāko izglītību. “Tikai 1% uzskata, ka cenas gada laikā varētu palielināties (4% iepriekšējā mēnesī), kamēr 68% šīs grupas respondentu domā, ka cenas turpinās lejupslīdi (iepriekš – 73%). Savukārt iedzīvotāji ar pamatizglītību ir mazāk kritiski, lai gan sarucis optimistu skaits arī šajā iedzīvotāju grupā – 7% (12%) pieļauj mājokļu cenu pieaugumu gada laikā, savukārt 45% (48%) prognozē cenu kritumu,” konstatē E.Rudzītis.
Lai gan arī tādu, kas cer uz mājokļu cenu kāpumu, Rīgā mēneša laikā kļuvis mazāk (no 6% līdz 3%), tomēr kopējais pesimisma līmenis attiecībā uz mājokļu cenām Rīgā ir mazinājies – patlaban 56% rīdzinieku uzskata, ka tuvākā gada laikā mājokļu cenu kritums turpināsies (iepriekšējā mēnesī šādi atbildēja 68% Rīgas iedzīvotāju).
Savukārt par deviņiem procentpunktiem no 16% līdz 25% palielinājies to rīdzinieku skaits, kas uzskata, ka pēc gada mājokļu cenas būs tādas pašas, kādas tās ir šobrīd.
“Joprojām visoptimistiskākie attiecībā uz mājokļu cenām ir Vidzemes iedzīvotāji – 12% vidzemnieku uzskata, ka cenas varētu pieaugt, bet 50% vidzemnieku sagaida kritumu gada laikā. Optimistu vairāk un pesimistu mazāk parādījies Kurzemē. 11% kurzemnieku uzskata, ka gada laikā var sagaidīt cenu kāpumu (7% mēnesi iepriekš), savukārt 53% sagaida cenu krituma turpināšanos (iepriekšējā aptaujā – 63%). Mēneša laikā pesimistiskāki kļuvuši Latgales iedzīvotāji – 68% Latgales iedzīvotāju uzskata, ka mājokļu cenas pēc gada būs mazākas nekā šobrīd (iepriekš – 60%), un vairs tikai 3% cer uz cenu kāpumu (iepriekš – 6%),” norāda eksperts.
Maijā sievietes ir mazāk pesimistiskākas attiecībā uz cenu samazināšanos nekā vīrieši. 60% latvieši un 54% cittautiešu domā, ka tuvākā gada laikā cenas samazināsies. Prognozes par cenu samazināšanos visvairāk izsaka cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem. Visoptimistiskākie ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Valsts sektorā strādājošie vairāk paredz mājokļu cenu kritumu nekā privātajā sektorā strādājošie.
