Rīga, 4.jūn., LETA. Rīgas pašvaldības vēlēšanās kandidējošām partijām ir dažādi un pat pilnīgi pretēji viedokļi par privātās un publiskās partnerības (PPP) attīstības iespējām un iespējamiem šķēršļiem, liecina biznesa informācijas portāla “Nozare.lv” veiktā aptauja.
Partijas “Sabiedrība citai politikai” (SCP) Rīgas mēra amata kandidāts Aleksejs Loskutovs uzskata, ka PPP ir ļoti efektīva tajās jomās, kur tā, piesaistot privāto kapitālu, palielina konkurenci un samazina cenas.
Savukārt PPP ir naudas izšķiešana visās tajās jomās, kur tā rada privāto monopolu, norāda Loskutovs. Pēc viņa domām, slikts PPP piemērs ir Dienvidu tilts Rīgā. Tā vietā, lai pašvaldība aizņemtos pati un izsludinātu konkursu par lētāko finansētāju un lētāko būvnieku, tā atdeva gan finansējumu, gan būvniecību vienam uzņēmumam PPP ietvaros un rezultātā pārmaksāja desmitus miljonu latu palielinātos procentos un “saskrūvētās” tāmēs.
“Tajā pašā laikā PPP ir efektīva visās jomās, kur var radīt konkurenci. No namu pārvaldes līdz ielu uzturēšanai, no apsaimniekošanas darbiem līdz pilsētas plānošanai, no darbā iekārtošanas līdz telpu uzkopšanai, visur, kur iespējams deleģēt pilsētas funkcijas, radot konkurenci, lai samazinātu Rīgas domes un struktūrvienību darbinieku skaitu līdz minimumam. Pagaidām nopietns šķērslis sekmīgai PPP ir apstāklis, ka joprojām nav pieņemts likums, kas regulētu šo jomu,” saka Loskutovs.
Apvienības “Saskaņas centrs” (SC) saraksta kandidāts Vadims Jerošenko norāda, ka PPP projektu pirmsākumi Latvijā meklējami jau vairāk nekā pirms pieciem gadiem, tomēr līdz šim to īstenošana dzīvē bremzējusies. Pirmkārt, tādēļ, ka bija ātri un ērti pieejami pietiekami lēti kredīti bankās, kas ļāva īstenot visdažādākos biznesa, infrastruktūras un citus projektus, bet, otrkārt, juridisku un birokrātisku iemeslu dēļ.
Viņaprāt, kopumā radies priekšstats, ka PPP projektu īstenošana ir ļoti sarežģīta, smagnēja un problemātiska, turklāt nez vai vispār sniedz kādu būtisku labumu vai priekšrocību, salīdzinot ar “tradicionālajiem” projektu īstenošanas veidiem, turklāt tie parasti ir izteikti ilgtermiņa saistību projekti.
Jerošenko atzīmē, ka ar PPP projektiem arī saistīti dažādi riski, no kuriem būtiskākie, pēc ārvalstu pieredzes, ir nobīdes projekta nodošanas termiņos, izmaksu pieaugums un dažādi negaidīti jeb “force majeure” apstākļi. Tiesa, pasaules prakse arī liecina, ka šādus riskus iespējams apdrošināt, tādējādi atrisinot vismaz daļu problēmsituāciju.
Ārvalstu pieredzē PPP projekti tiek uztverti kā alternatīvs veids infrastruktūras projektu īstenošanai, un, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko situāciju, kad kredītus vairs tik vienkārši nav iespējams saņemt, bet infrastruktūras jautājumi jārisina, tas ir viens no pašlaik reālākajiem ceļiem, kā gan Rīgā, gan citās Latvijas pašvaldībās risināt ceļu, iekšpagalmu, kanalizācijas, ūdensvadu, ēku siltināšanas un daudzus citus aktuālos jautājumus, uzskata SC pārstāvis.
“Bez šaubām, rūpīgi jāizvērtē ekonomiskais izdevīgums, izmantojot PPP metodi vai arī kādu citu finansējuma formu, taču esošajā situācijā PPP varētu būt viena no efektīvākajām metodēm, kā vienlaikus risināt aktuālās problēmas un sniegt ieguldījumu ekonomikas un uzņēmējdarbības atdzīvināšanā. Jomas, kurās PPP projekti ir visvajadzīgākie un, pēc citu valstu pieredzes, sekmīgākie, ir – transporta un sakaru, izglītības, veselības un aprūpes nozares. Ņemot vērā, ka Latvijā PPP īstenošanas principus tikai šobrīd sāk formulēt un apzināt, protams, būtu vērts ņemt vērā citu Eiropas valstu pieredzi, tostarp mūsu kaimiņvalsts Lietuvas piemēru, gan finansiālo, gan juridisko jautājumu risināšanā,” saka SC pārstāvis.
Kā uzsver Tautas partijas (TP) izvirzītais Rīgas mēra amata kandidāts Andris Ārgalis, ņemot vērā Rīgas pašvaldības un valsts ierobežotās iespējas iesaistīties infrastruktūras objektu attīstīšanā, steidzami ir jāizveido PPP mehānisms.
“Nesakārtotā likumdošana, kā arī labo gadu inerce līdz pat šodienai ir bremzējusi PPP praktizēšanu Rīgas pašvaldībā. Pašlaik PPP izskatās pēc reālākā risinājuma, lai celtu jaunus infrastruktūras objektus. Tas nozīmē, ka nākamo mēnešu laikā domes juristiem, ņemot vērā līdzšinējo Latvijas un citvalstu pieredzi PPP izmantošanā, būs jāizveido efektīgs un abpusēji izdevīgs PPP mehānisms, savukārt domei politikas līmenī būs jāapstiprina Rīgas PPP programma. Tajā prioritārā secībā tiks apkopoti infrastruktūras objekti, kuru celtniecībai pašvaldība piekrīt izmantot PPP,” saka Ārgalis.
“Kā pašus svarīgākos objektus šajā programmā es redzu bērnudārzus un dzīvojamās ēkas. Domāju, ka šis uzdevums ir paveicams līdz vasaras beigām,” uzskata Ārgalis.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pilnībā atbalsta PPP modeli līdzekļu piesaistei Rīgas pilsētas attīstībai. Šis modelis ir īpaši svarīgs šobrīd, kad krītas pilsētas budžeta ieņēmumi.
ZZS norāda, ka pašvaldības un privāto investoru sadarbības ceļā var ķerties gan pie jaunu infrastruktūras objektu (ceļi, satiksmes pārvadi, velosipēdistu celiņi utt.), gan tūrisma attīstības objektu (izklaides un tehnoloģiju parki), gan pašvaldības dzīvokļu būvniecībai. Tas radītu jaunas darba vietas Rīgā, kā arī papildu nodokļu ieņēmumus pašvaldības budžetā.
“Diemžēl Saeimā joprojām nav pieņemts PPP likums, tādējādi šādai finansējuma piesaistei trūkst normatīvās bāzes. Visas ilgtermiņa saistības, ko uzņemsies Rīgas dome, ir uzmanīgi jāizvērtē no pilsētas spējām nākotnē šos privātos ieguldījumus atmaksāt,” saka ZZS pārstāvji Ingmārs Līdaka un Jānis Grasis.
Partija “Jaunais laiks” (JL) norāda, ka PPP šobrīd pasaulē un Latvijā saskaras ar pasaules ekonomiskās krīzes izraisītām problēmām. Pati būtiskākā problēma – privātā partnera iespējas saņemt banku aizdevumus PPP projektu finansēšanai ir būtiski pasliktinājusies, tādēļ jāmeklē veidi, kā projektiem piesaistīt ne tikai banku līdzfinansējumu, bet meklēt iespējas rast alternatīvus finansēšanas avotus.
Pēc JL pārstāvju domām, Rīgā ir ļoti lielas iespējas PPP modeļa attīstīšanai. Viens no PPP pamatprincipiem ir funkciju nodošana tai pusei, kurai ir labākas zināšanas un iespējas pārvaldīt attiecīgo resursu. Bieži vien privātais partneris attiecīgo resursu spēj pārvaldīt efektīvāk un ekonomiskāk, savukārt publiskajam partnerim rodas izmaksu ietaupījums. JL uzskata, ka ar PPP palīdzību pilsētā jāattīsta jaunu bērnudārzu ēku celtniecība, transporta infrastruktūra.
JL atzīmē, ka šiem projektiem jābūt saprātīgi strukturētiem, jo PPP nav brīnumlīdzeklis, un jāatceras, ka lielākajā skaitā gadījumu pašai pašvaldībai būs par šiem projektiem jāmaksā. Tāpat PPP nav finanšu instruments “par katru cenu” un ir jāveic precīzi aprēķini, vai, tradicionāli veicot iepirkumu, projekts nesanāks par izdevīgāku cenu.
Partija “Pilsoniskā savienība” (PS) norāda, ka šķērslis PPP ieviešanai ir PPP likuma pieņemšanas bezgalīgā atlikšana un PPP ieviešanas valsts līmeņa institūcijas neesamība (tai jābūt Iepirkumu uzraudzības biroja funkcijai).
“Ir tiesa, ka PPP ļautu piesaistīt Rīgai papildu līdzekļus. Bet jāatceras, ka jebkurā gadījumā par privātā partnera sniegto pakalpojumu maksās Rīgas iedzīvotāji un tā PPP ieviešanai konkrētā jomā ir jābūt finansiāli pamatotai. Piemēram, “Rīgas gaismas” nodošana koncesijā privātajam partnerim varētu uzlabot pakalpojuma kvalitāti pie saprātīgām izmaksām, bet Ziemeļu tilta būvēšanā – nē. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams kvalificēta “ārēja” (tieši neieinteresēta) auditora veikts PPP projekta detalizēts finansiāli-ekonomiskais pamatojums,” skaidro PS pārstāvji.
Pēc PS domām, PPP publisko pakalpojumu sniegšanā attaisnojas liela mēroga projektos, kuros analīzē un sagatavošanā ieguldītajam darbam un līdzekļiem ir samērojama atdeve. Tuvākajā laikā perspektīva varētu būt PPP ieviešana pirmsskolas izglītībā.
“Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atzīmē, ka PPP ir klasiska un pasaulē bieži izmantota metode investīciju piesaistei infrastruktūras objektu būvei, kurai valstij vai pašvaldībai līdzekļu konkrētā brīdī nepietiktu. Protams, arī Rīgā šī metode būtu izmantojama līdztekus ES fondu finansējuma piesaistei. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka PPP nenozīmē to, ka pašvaldība varēs izvairīties no ievērojamu līdzekļu ieguldīšanas infrastruktūras objektu izbūvē – šos ieguldījumus vienkārši varēs izstiept ilgākā laika posmā. Ņemot vērā, ka Latvijā pašvaldībām aizņemties ir aizliegts, tas PPP varētu kļūt par plaši lietotu mehānismu.
Pēc TB/LNNK pārstāvju domām, lielākais šķērslis PPP iedarbināšanai šobrīd ir Saeimā iestrēgušais Publiskās un privātās partnerības likums, kuru galīgajā lasījumā plāno pieņemt tikai rudenī. Ņemot vērā ekonomisko krīzi un naudas līdzekļu trūkumu gan valstī kopumā, gan pašvaldībās, šāda vilcināšanās nav pieļaujama. TB/LNNK Saeimas frakcija tādēļ centīsies panākt pēc iespējas ātrāku likuma pieņemšanu Saeimā.
LSDSP izvirzītais Rīgas mēra amata kandidāts Jānis Dinevičs norāda, ka pasaules prakse ir parādījusi, ka PPP sadarbības modelis ir veiksmīgs un atbalstāms. Eiropā spilgtākais piemērs ir Spānija, kur, pateicoties šādiem projektiem, ir uzceltas jaunas pilsētas. Latvijā, Rīgā, jau gadiem to traucē ieviest nesakārtotie likumi. Dinevičs cer, ka Saeima tomēr veiks attiecīgās izmaiņas likumos, lai beidzot ļautu šo metodi izmantot.
“Piesaistot privāto kapitālu, Rīgā daudz straujāk varētu attīstīties dzīvokļu celtniecība un renovācijas, kas šobrīd ir ļoti nepieciešamas, tāpat infrastruktūras attīstīšana. Pašvaldībai būtu jāatrod sadarbības forma, kas privātajam investoram liktos vispiemērotākā. Šobrīd privātais investors ir tik nozīmīgs kā nekad agrāk, jo valstij un pašvaldībai nav pietiekami daudz līdzekļu, ko ieguldīt investīcijās,” saka Dinevičs.
