Dzirkstele.lv
“Dzirkstelē” lasījām par Letēm, par grāmatu, kas būs veltīta padomju laikā saimnieciski tik nozīmīgajai apdzīvotajai vietai.
Mana vēlēšanās ir uzrakstīt par Litenes saistību ar šo vietu un atbilstošo vietvārdu. Vispirms jāpaskaidro, ka latviskā tulkojumā no vācu valodas “der Lette” ir “latvietis”. Poļu valdīšanas gados par plašāku teritoriju aizaugušajos, mazapdzīvotajos Pededzes krastos vietvaldis kļuva Staņislavs Penkoslavskis. Ap 1582.gadu viņš nosprauda jaunās muižas robežas. Pili necēla. Pēc vēsturnieku rakstītā viņš šodien precīzi nenosakāmā vietā izveidoja lielu, savdabīgu tirdzniecības un eksporta centru, lai no šejienes pa ūdens ceļu Pededze-Aiviekste-Daugava-Rīga vestu labību un kokmateriālus. Vēsturnieki raksta, ka S.Penkoslavskis uzcēla daudzus, šo vārdu īpaši izceļu, lielus spīķerus un šķūņus graudu un kokmateriālu glabāšanai. Pededzes aizaugušajos krastos bija maz cilvēku mitekļu. Vajadzēja darbarokas. Vietvaldis iedomājās tuvējo Kalnamoise. Jāņem vērā, ka robežas starp Beļavu un to toreiz bija pavisam citādākas nekā vēlāk, nekā tagad.
Trimdas vēsturnieks E.Dunsdorfs ir atzīmējis, ka iedzīvotāju sastāva ziņā liels apgabals ap Kalnamuižu un Beļavu, vēl tālāk par tām ir stipri nelatvisks. Arī izteikti raibs. Šeit sastopams somugru elements – Baltijas somi. Izcilā valodniece kalnēniete Sarmīte Balode bez tiem min nezin kad šeit ienākušos igauņus. Starp pieciem citiem Kalnamuižas ciemiem E.Dunsdorfs min Lettin Dorf – latviešu ciemu ar mājām Vecleti, Jaunleti Letine. Runa ir par šodienas Letēm. E.Dunsdorfa nosauktie pieci tālaika ciemi Kalnamuižā nepieļauj cita latviešu ciema esamību. Ir tikai viens – Letes.
No šejienes S.Penkoslavskis aizved cilvēkus uz Pededzes krastiem un dod nosaukumu savai muižai. Nav skaidrojuma, kāpēc viņš veda tieši latviešus, ne cittautiešus.
Litenes muižas nosaukuma attīstība ir šāda: Lettinshoff, Lettien, Littin, Littenes muiža, Litene, Endzelīns rakstījis – Littiena.
– Jānis Zvaigzne Litenē
