Veselības aprūpē izstrādāts struktūrplāns jeb masterplāns 15 gadiem.
Veselības aprūpē izstrādāts struktūrplāns jeb masterplāns 15 gadiem. Tas paredz ātrāku pirmās palīdzības sniegšanu, slimnīcu pārstrukturizēšanu, kā arī pilnvērtīgāku aprūpi pie ģimenes ārstiem.
Labklājības ministrijas (LM) Veselības departamenta direktores vietnieks Ainārs Čivčs norāda, ka “struktūrplāns ir veselības aprūpes attīstības plāns, kuru konceptuāli ir akceptējis Ministru kabinets un daudzas pašvaldības.
Tā mērķis ir rast iespēju iedzīvotājiem saņemt veselības aprūpi laikā un vietā, kad un kur tas nepieciešams, pieņemamā kvalitātē, ko var panākt tikai, optimizējot medicīnas pakalpojumu sniedzēju struktūru”.
Trūkst aparatūras
LM pēc veiktajiem pētījumiem atzinusi, ka šobrīd daudzas valsts slimnīcas ir pustukšas, tomēr slimnieki nesaņem kvalitatīvu un profesionālu palīdzību tad, kad tas nepieciešams. “Īpaši cieš lauku iedzīvotāji, jo tieši tur trūkst ģimenes ārstu un labu speciālistu. Laukos ātrās palīdzības brigādēm trūkst ar visu nepieciešamo aparatūru aprīkotu automašīnu un sakaru ierīču,” norāda A. Čivčs.
Mazajās lauku slimnīcās nav nepieciešamās aparatūras pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai, 13 ārstniecības iestādēs rentgena aparāti nav licencēti, tātad to izmantošana var būt pat kaitīga veselībai.
Pašlaik Latvijā ir izveidots primārās aprūpes ārstu tīkls pēc teritoriju principa un tajā praktizē aptuveni 1342 primārās aprūpes ārsti, pie katra no viņiem ir reģistrējušies vidēji 1770 iedzīvotāji. “Nākotnē, palielinot ģimenes ārstu skaitu, vienam ārstam vajadzētu apkalpot 1663 iedzīvotājus,” norāda A. Čivčs.
Slimnīcas ir jāpārveido
Sekundāro jeb stacionāro aprūpi līdz šim raksturoja neefektīvas un izliedētas slimnīcas un neatbilstošs izvietojums. “Veiktā analīze rāda, ka uz 1000 iedzīvotājiem ir 8,85 gultas, kas līdz 2015. gadam pakāpeniski jāsamazina līdz 5,05. Šis skaits ir jāsadala pa reģionālajām slimnīcām atkarībā no teritorijas iedzīvotāju vajadzībām,” uzskata A. Čivčs.
Saskaņā ar struktūrplānu daļa slimnīcu tiks pārveidotas par daudzprofilu neatliekamās palīdzības centriem, kuros medicīniskos pakalpojumus sniegs 24 stundas diennaktī. Šajos centros tiks ieguldīti līdzekļi augstu medicīnas tehnoloģiju iegādei. Daudzprofilu neatliekamās palīdzības centrs ir nepieciešams 250 000 līdz 300 000 iedzīvotājiem. Katrā no šiem centriem jābūt vismaz septiņām specializētajām nodaļām, lai visu diennakti būtu pieejams ķirurgs, traumatologs, ginekologs, neirologs, ginekologs, anesteziologs – reanimatologs, pediatrs un internists.
“Šāda tīkla struktūra saīsinās nokļūšanas laiku līdz pacientam. Brigāžu vadība pēc principa “brauc tas, kas tuvāk” veicinās ātrāku un kvalitatīvāku neatliekamo medicīnisko palīdzību. Paredzēts esošo 173 brigāžu skaitu palielināt līdz 233, no jauna izveidojot un ar visu nepieciešamo apgādājot 61 ātrās palīdzības brigādi 32 brigādes lauku rajonos, 29 – pilsētās un to rajonos. No 2004. gada būs spēkā nosacījums, ka laukos medicīniskajai palīdzībai jāierodas pie slimnieka 25 minūtēs, pilsētā – 15 minūtēs,” uzsver A. Čivčs.
Pēc piecpadsmit gadiem
Ieviešot struktūrplānu, pēc 15 gadiem slimnīcu pārprofilēšanās un apvienošanas rezultātā sekundārā veselības aprūpe tiks nodrošināta desmit daudzprofilu neatliekamās palīdzības centros un 24 lokālajās slimnīcās. Akūtās palīdzības slimnīcu gultas skaits samazināsies par 25 procentiem, sasniedzot attiecību piecas gultas uz 1000 iedzīvotājiem. Vidējais pacientu ārstēšanas ilgums akūtās palīdzības slimnīcās samazināsies par desmit procentiem un gultu noslogojums līdz 85 procentiem.
“80 procenti iedzīvotāju būs reģistrēti pie sava ģimenes ārsta, kura pakalpojumu apmaksu nodrošinās primārās veselības aprūpes finansēšanas jauktās kapitācijas modelis. Primārās veselības aprūpes (PVA) sistēmas attīstības rezultātā tika nodrošināta PVA ārstu prakšu izveidošana līdz valstī nepieciešamajām 1400. 75 procenti no visiem pacientu hospitalizācijas gadījumiem notiks ar ģimenes ārsta nosūtījumu,” saka A. Čivčs.
Turklāt iedzīvotājiem pēc struktūrplāna ieviešanas būs kvalitatīvāki pakalpojumi par tiem pašiem nodokļiem, iespēja tos saņemt tuvu dzīvesvietai, kā arī būs labāki apstākļi slimnīcās (minimums septiņi kvadrātmetri katrai gultasvietai un 21 kvadrātmetrs papildu platības) un pilnvērtīga aprūpe pie ģimenes ārsta.
Vajadzīgs finansējums
Izstrādātais struktūrplāns savā būtībā līdzinās biznesa plānam, kas balstās uz aprēķiniem, skaitļiem, prognozēm un Pasaules Bankas apsolītajiem kredītiem. “Pašreiz ir veikti pamata aprēķini un ir skaidrs, ka nepieciešamie līdzekļi ir vairāki simti miljonu latu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu un dispečerdienesta izveidei vien piecos gados nepieciešami 16 miljoni 513 950 latu,” norāda A. Čivčs.
Struktūrplāns paredz 24 lokālās slimnīcas, arī Gulbenē. Tomēr slimnīcu skaitā, kuras jāpārprofilē vai jāslēdz, min arī Tirzas un Jaungulbenes slimnīcu.
