Nacionālās aizsardzības akadēmijas pastāvēšanas vēsturē Goda zobens, kas tiek pasniegts labākajam izlaiduma kadetam, šogad ticis leitnantei, gulbenietei Lindai Miezītei, kuras turpmākais dienests paredzēts Speciālo uzdevumu vienībā.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas pastāvēšanas vēsturē Goda zobens, kas tiek pasniegts labākajam izlaiduma kadetam, šogad ticis leitnantei, gulbenietei Lindai Miezītei, kuras turpmākais dienests paredzēts Speciālo uzdevumu vienībā.
“1996. gadā Aizsardzības akadēmija dāvanā saņēma Goda zobenu. Skolas vadība vēlējās, lai pie tā statīva iegravētu labāko izlaiduma kadetu vārdus. Tā iznācis, ka no pēdējo gadu absolventiem pirmo reizi par labāko izvirzīta meitene,” skaidro L. Miezīte.
Aizsardzības akadēmijā piedāvātā izglītība un profesija šķita pietiekami aktīva un interesanta, lai Linda tajā stātos. Un tādēļ jau 11. klasē bijusi pārliecināta, ka citu ceļu nevēlas iet. Pirmais kurss bija mācībām noslogots, un nebija laika, lai prātotu, vai izvēlētā augstskola ir pieņemama. “Tikai tad, kad jau biju pieradusi pie Aizsardzības akadēmijas dienas ritma, sapratu, ka man tur patīk. Ne brīdi neesmu nožēlojusi izvēli,” saka Linda.
Kazarmās stingra kārtība
Divus gadus Linda dzīvojusi kazarmās, kur valdījusi kārtība un stingrs dienas režīms.
“Katru dienu pēc komandas “rota celties!” pulksten 7.00 iesākās dienas gaitas. Rīta rosme, nodarbības. Viss ieplānots pa minūtēm. Arī naktsmiers. Tomēr, atceroties dzīvi kazarmā, secinu, ka grūtākā bija sadzīvošana. Daudz studentu. Katrs citādāks. Tas ir iemācījis pazīt cilvēkus un viņus pieņemt tādus, kādi ir. Esot Aizsardzības akadēmijā, nevar viens pastāvēt,” secina Linda.
Turklāt akadēmijas kazarmās nenotiek “tusiņi”, kā tas esot ierasts citu augstskolu kopmītnēs. Jaunais kadets nevar brīvi atstāt kazarmas, apmeklēt cita kursa audzēkņus, neminot nopietnu iemeslu. Svešas personas ciemos nenāk. Un pirmajā kursā, kad nav vēl pieredzes, grūti pierast.
Daudzi puiši, kas studēja Aizsardzības akadēmijā, meitenes pieņēma kā līdzvērtīgas, tomēr Linda uzsver, ka “armijā nav sieviešu”. “Visi ir karavīri. Esmu jutusi, ka daudziem vīriešiem nepatīk, ka sievietes savu vietu rod armijā. Savukārt citiem patīk. Ja meitene jūt, ka viņa vēlas dzīvot šādu dzīvi (armijā ir savs dzīvesstils), to nevar liegt,” saka L. Miezīte.
Vienmēr jābūt priekšzīmīgam
Lai saņemtu Goda zobenu, trīsarpus gadu laikā cītīgi jāmācās, priekšzīmīgi jāuzvedas, jābūt disciplinētam. Un to izpildīt neesot viegli. “Visgrūtāk, manuprāt, ir pieņemt, ka armijā vienmēr ir kāds, kas par tevi ir augstākā pakāpē. Subordinācija. Ka vienmēr saņemsi sodu, ja pārkāpsi reglamentu. Sodi ir dažādi: rājieni, piezīmes, pat arests. Komandieris var sodīt tikai tad, ja ir pieķēris pārkāpumā,” saka L. Miezīte. Tomēr izturēt studiju laiku bez pārkāpumiem neesot iespējams. Lindai esot tādi bijuši, arī sodi.
“Komandieru uzdevums ir pieķert jaunos kadetus, kadetu – darīt visu, lai netiktu pieķerti,” smej Linda.
Sievišķību nav zaudējusi
Viņa stingri norāda, ka nekad nav uzsvērusi savu piederību Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem. Dienestā viņai vienmēr jāvalkā lauka forma, svētkos – parādes tērps. “Es esmu normāls cilvēks. Man patīk šaušana, izpletņlēkšana, ekstrēmisms. Zobeni, naži. Asi un derīgi priekšmeti. Pagaidām gan man ir tikai viens nazis, mammas uz Rīgu līdzi dotais, bet kādreiz, iespējams, man būs nažu kolekcija. Savu sievišķību ar to neesmu zaudējusi,” saka leitnante.
To, ko viņa iemācījusies Aizsardzības akadēmijā, Linda paskaidro īsi: “Tur es ieguvu ievirzi tālākam dienestam.” Ir nolemts, ka viņa turpinās dienēt Bruņotajos spēkos – speciālo uzdevumu vienībā, kas, viņasprāt, ir profesionālākā vienība. “Vēl gan neesmu par to domājusi, bet, iespējams, kādreiz man būs ģimene. Tomēr es nevēlētos, lai manas partnerattiecības traucētu dienestam,” smaidot piebilst akadēmijas absolvente.
Nekomandē, bet ievieš kārtību
Lindai ir divi jaunāki brāļi, kuriem reizēm nācies palīdzēt, un aizrādīt viņu kļūdas.
“Daudzi saka, ka man patīk komandēt. Nevis komandēt, bet ieviest kārtību. Atceros, kā bērnībā brālis teica: “Tu man neesi nekāds komandieris!” Toreiz man pat prātā neienāca, ka tādu dzīves ceļu izvēlēšos,” jautri piebilst gulbeniete.
Ir gatava aizstāvēt valsti
“Jebkurš karavīrs, nododot zvērestu, apsola kalpot Latvijas valstij, aizstāvēt tās neatkarību. Ja pienāktu tāds brīdis, ka Latvija būtu apdraudēta, es būtu gatava aizstāvēt,” saka L. Miezīte. Turklāt studiju laikā viņa sapratusi un atklājusi vērtīgu atziņu, ka visas grūtības ir pārvaramas. Un tikai no cilvēka atkarīgs, vai viņš to vēlas darīt, vai vēlas sasniegt mērķi.
Vizītkarte
Vārds, uzvārds: Linda Miezīte.
Dzimusi: 1980. gada 26. aprīlī Gulbenē.
Mācījusies: Gulbenes ģimnāzijā, Nacionālajā aizsardzības akadēmijā.
Pakāpe: leitnante – virsnieka pirmā pakāpe.
Sevi vērtē: patīk kārtība, bet pedanta neesmu.
Meitu raksturo mamma Ligita:
Mērķtiecīga viņa bijusi visu laiku. Lai arī cik grūti bijis, vēlējusies sasniegt to, kas šķita svarīgs.
Ja mazi bērni grūtību brīdī meklē patvērumu mātes klēpī, Linda tā nedarīja. Viņa bija patstāvīga. Brāļu uzraugs.
Dzīvespriecīgs bērns, un šo īpašību viņa nav zaudējusi.
