Valsts darba inspekcija konstatējusi, ka mežizstrādē notiek visvairāk nelaimes gadījumu.
Valsts darba inspekcija konstatējusi, ka mežizstrādē notiek visvairāk nelaimes gadījumu. Tas ir fiziski smags darbs, bet paši mežstrādnieki smej, ka varētu nolauzt jebkuru stiprinieku. Tomēr, lai dotos naudas peļņā, nepieciešamas aizsargtērps, labs instruments un zināšanas, kā pasargāt savu dzīvību.
Vissvarīgākais koku gāšanā ir darba drošība. Noteikumi jāievēro, strādājot ar motorzāģi vai elektrozāģi, atzarošanā, koku treilēšanā un citur. Latvijas Republikas likuma “Par darba aizsardzību” 19.pants nosaka, ka par darba aizsardzību uzņēmumā atbild darba devējs vai viņa pilnvarota persona. Darba devējam jānodrošina darbinieku veselībai un dzīvībai nekaitīgi apstākļi, jāorganizē darba aizsardzības pasākumi un to izpildes kontroles sistēma. Nelaimes gadījumā atbildība jāuzņemas darba devējam. Nāves vai smagu miesas bojājumu gadījumā darba inspekcijas inspektori, pabeidzot izmeklēšanu, materiālus iesniedz vietējai policijai.
Pirms darbu sākšanas katrai cirsmai jānoformē darbu izpildes tehnoloģiskā karte, kurā jānorāda ciršanas kārtība, paredzot novākt visus bīstamos kokus, pievedceļi, krautuves, treilēšanas ceļi un citi. Koku gāšanas vieta piecdesmit metru rādiusā jānorobežo ar speciālām aizlieguma zīmēm, izvietojot tās uz ceļiem un takām, kas šķērso bīstamo zonu. Koku gāšanas laikā ar zīmēm norobežotajā zonā drīkst atrasties tikai koku gāzējs un palīgs.
Mežcirtējam jārīkojas gudri
No malas raugoties, šķiet nesaprotami, kā mežcirtējs zina, uz kuru pusi koks gāzīsies. Mazākās neuzmanības gadījumā tas var uzkrist virsū. Tas gāžas ar lielu spēku, kas rada bīstamas situācijas – negaidīti maina krišanas virzienu, atsitoties pret zemi, koka resnais gals var tikt pasviests uz augšu, pa gaisu var lidot atlūzis zars. Kailcirtēs, ja koki diametrā resnāki par 22 centimetriem un netiek lietota mehanizēta papildierīce (hirdoķīlis), obligāti jāstrādā divatā. Pirms koka nozāģēšanas jāveic dažādi priekšdarbi. Tam apkārt jāizcērt krūmi, ziemā – jānotīra sniegs, lai koku gāzējs un palīgs varētu ātri atkāpties no krītošā koka. Vēl jāattīra četrus līdz piecus metrus gari celiņi 45 grādu slīpumā pretēji koka krišanas virzienam. Koku gāšanai jālieto gāšanas dakša, lāpstiņa. Ja zāģējamais koks aizķēries vai iekāries blakuskoka zaros, jāņem talkā traktors vai vinča, vai 35 metru gara trose zāģējamā koka novilkšanai.
Analizējot darba inspektoru izmeklētos nelaimes gadījumus, visbiežāk nelaimes rodas situācijās, kad cirsmā viens zāģē koku un tas uzkrīt otram, kas tajā pašā brīdī garina citu koku vai veic citu darbu, nozāģētais koks iekāries citā kokā, un tā lūstošā galotne krītot traumē mežstrādnieku, nepareizi tiek izdarīts aizzāģējums, un krītošais koks pēkšņi maina gāšanās virzienu un traumē mežstrādnieku, kas atrodas darba zonā bez aizsargķiveres un sejas aizsarga.
Jābūt koku gāzēja tiesībām
Darbs ar motorzāģi rada paaugstinātu bīstamību, tāpēc ar tiem drīkst strādāt tikai kursos apmācītas un atestētas personas. Koku gāzējam der zināt, ka gadījumā, ja darba inspekcija uzzinās, ka koku zāģētājam nav koku gāzēja apliecības, darba devējs var saņemt sodu. Pirms degvielas iepildīšanas tvertnē, jāaptur motors. Motorzāģa darbināšanai nedrīkst lietot etilēto benzīnu, jo tas var izraisīt saindēšanos ar tetraetilsvinu. Pārejot no viena koka pie cita ar nenoslāpētu motoru, to darbina ar nelieliem apgriezieniem tā, lai ķēdes piedziņas mehānisms būtu atslēgs no motora. Motorzāģa ķēdes apmaiņu vai spriegošanu drīkst izdarīt tikai tad, kad motors ir noslāpēts. Ja zāģis iesprūdis kokā, tas jāatbrīvo tikai pēc motora apturēšanas.
Jāsargājas no ieciršanas kājā
Koku atzarošanā izplatītākais negadījums ir ieciršana kājā. Lai no tā izvairītos, nedrīkst cirst zarus tajā stumbra pusē, kur atrodas pats cirtējs. Cērtot zarus stumbra pretējā pusē, ciršanas virziens nav vērsts pret vēju, un cirvja noslīdēšanas gadījumā stumbrs novirza to prom no cirtēja. Zari jācērt virzienā no koka resgaļa uz galotni, nevis otrādi. Apcērtot zarus, nedrīkst stāvēt uz stumbra, kājas nedrīkst novietot arī abpus stumbram, apcērtot apakšējos zarus, jāuzmanās no stumbra velšanās. Atzarotājiem jāstrādā vismaz piecu metru attālumā citam no cita.
Fakti
Enerģijas patēriņš meža darbos:
viegls darbs – 10,5 kJ/minūtē (2,5 kkal/min) – ietver darbu kokaudzētavā, rīku (zāģu) asināšanu, mežu novērošanu no torņa;
vidēji smags darbs – 21 kJ/minūtē (5kkal/min) – ietver meža stādīšanu, nožogojuma būvi un traktora vadīšanu;
smags darbs – 31,5 kJ/minūtē (7,5 kkal/min) – ietver meža stādīšanu kalnup, koku gāšanu un koku atzarošanu;
ļoti smags darbs – 42 līdz 63 kJ/minūtē (10 līdz 15 kkal/min) – ietver smaguma nešanu kalnup, sortimentu (baļķu) nešana, kāpšana kokos.
Mežstrādnieka pareizs apģērbs:
aizsargbikses. Pretiezāģējumu aizsargkārta momentāni apstādina ķēdi, ja zāģis izies cauri bikšu ārējai kārtai;
ķivere ar aizsargaustiņām un virzieri;
aizsargzābaki ar tērauda purngalu, pretiezāģēšanas aizsargkārtu stulmos un zoli,kurai ir raupji izciļņi, kas nodrošina stabilu saskari ar zemi (kājas tikpat kā nekad neslīd);
darba cimdi aizsargās jūsu rokas no zariem un ķēdes;
krekls vai jaka ar garām piedurknēm. Aizsargās rokas no asiem zariem un atlecošām skaidām;
pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņa.
