Latvijas Lauku sieviešu otrajā konferencē “Izglītības iespējas un nepieciešamība laukos” pulcējās aktīvākās lauku sievietes no visiem Latvijas rajoniem.
Latvijas Lauku sieviešu otrajā konferencē “Izglītības iespējas un nepieciešamība laukos” pulcējās aktīvākās lauku sievietes no visiem Latvijas rajoniem.
Viņas kopīgi apzināja situāciju laukos un deva ieteikumus, kā rast vismaz daļēju izglītības izdevumu atmaksu lauku iedzīvotājiem, izglītības iespēju tuvināšanu dzīvesvietai.
Konferences dalībnieces sevi dēvēja par “pasaules lāpītājām”, kas galvenokārt izvēlas mīlestības un pacietības “ielāpus”.
Jauns jēdziens – mūža izglītība
Par pieaugušo izglītības nepieciešamību un situāciju laukos pētniecisku skaidrojumu deva Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore Maiga Krūzmētra. Runātāja uzsvēra, ka 21.gadsimtā ievērojami pieaugs nepieciešamība pēc izglītības ne tikai ekonomikā un politikā, arī kultūrā un zinātnē.
“Esam iegājuši postindustriālā sabiedrībā, kur noteicošie faktori ir informācija un izglītība, tāpēc šodien runāt tikai par valsts formālo izglītību ir par maz. Sevi piesaka jauns jēdziens – mūža izglītība -, ko paredz arī Eiropas Savienības mūža izglītības koncepcija, kas nosaka, ka jāprot lietot zināšanas,jo tās cilvēku sagatavo darbam un dzīvei,” uzsver M.Krūzmētra.
Viņa pērn piedalījusies Madonas rajonā pētījumā par pieaugušo izglītību, kas šogad notiek vēl 11 rajonos.
Sievietes mācās vairāk
Pētījuma rezultāti liecina, ka sievietes laukos mācās vairāk nekā vīrieši. Jo augstāka ir iegūtā izglītība, jo lielāka aktivitāte tās tālākā papildināšanā. Visaktīvāk zināšanas pilnveido sievietes vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Diemžēl izrādās: katrs otrais laucinieks trīs gados nav papildinājis zināšanas. Nozīme ir arī ienākumiem uz vienu ģimenes locekli. Īpaši tad, ja jāmaksā par kursiem.
“Domājam, ka, ja cilvēki ir jaunāki, viņi vēlēsies aktīvāk papildināt zināšanas, tomēr izrādās, ka tie, kam 30 gados ir tikai pamatskolas izglītība, uzskata, ka neko vairāk viņiem nevajag,” secina profesore. Viņa dod skaidrojumu, kāda mijiedarbība pastāv starp nodarbinātību un vēlmi papildināt zināšanas. “Šodienas darba tirgū cilvēku vērtē pēc viņa prasmju apjoma,” saka lektore.
Apmācību tuvāk dzīvesvietai
Vairāki runātāji uzsvēra, ka laukos apmācības iespējami vairāk jātuvina dzīvesvietai, jo laucinieki atsakās no mācīšanās tāpēc, ka nepietiek līdzekļu, piemēram, autobusa biļetes iegādei. Traucē arī informācijas trūkums par iespējām mācīties. Tā ir dalīta un ne vienmēr pieejama laukos dzīvojošiem, no kuriem 25 procenti ir ar pamatizglītību, lai gan tirgus ekonomika un demokrātiskas sabiedrības funkcionēšana prasa jaunas zināšanas. Šobrīd, kā uzskata M.Krūzmētra, lauku attīstību kavē iedzīvotāju zināšanu neatbilstība jaunās situācijas prasībām valstī.
Samazināt pasīvo masu
Konference bija mēģinājums rast atbildi uz jautājumiem, kā sabiedrībā kopumā un atsevišķās lauku iedzīvotāju sociālajās grupās palielināt pieprasījumu pēc izglītības, kā uzlabot piedāvājumu, ko sniedz institūcijas, kas organizē to ieguvi. Lauku sieviešu organizāciju pārstāves saņēma tiešas norādes, kas būtu darāms. Piemēram, tās varētu turpināt izplatīt ideju par zināšanu paplašināšanas iespējām un nepieciešamību, kā arī laukos samazināt pasīvo masu un turpināt pilnveidot dalībnieču iegūtās zināšanas.
Pilsēta ir privileģētāka
“Pilsēta kā sabiedrības apakšsistēma salīdzinājumā ar laukiem ir privileģētāka, tāpēc valstī jābūt skaidram, ko lauku sabiedrība gaida no pieaugušo apmācību organizējošām institūcijām. Tā ir apmācības tuvināšana dzīvesvietai, tālmācības formas attīstība, atklāto universitāšu veidošana kādā no augstskolām. Savukārt lauku sieviešu organizācijas cer, ka valsts likumdošanas institūcijas, izstrādājot valsts budžetu, tajā atvēlētu finansējumu arī pieaugušo izglītībai, bet finansiālajos aprēķinos būtu saskatāma daļa, kas domāta pilsētnieku, un daļa, kas paredzēta laucinieku mūža izglītībai, jo laukos dzīvo 31 procents Latvijas iedzīvotāju.
Piesardzīga pret koncepcijām
Zemkopības ministrijas valsts sekretāre Laimdota Straujuma, skaidrojot ministrijas stratēģiju pieaugušo izglītībai laukos, atzina, ka ir piesardzīga pret koncepcijām, jo tās neīstenojas, ja trūkst finansējuma. Viņa pauda pārliecību, ka Zemkopības ministrija ir ieinteresēta lauku cilvēku mūža izglītībā, tāpēc, iespējams, 2002.gadā lauksaimniecības konsultāciju dienests saņems papildu finansējumu, lai katrā rajonā varētu organizēt divus seminārus par tēmu, ko noteiks lauku sievietes.
“Ja nav naudas, tad izglītība, nonākot privātās rokās, komercializējas, tāpēc tai ministrijas budžetā atvēlēti 0,9 procenti. Ceru, ka 2002.gadā arī sieviešu organizācijas saņems finansējumu tālākai apmācībai,” sola L.Straujuma. Viņa uzskata, ka Latvijā 37 procenti profesionālās apmācības izglītības iestāžu ir Zemkopības ministrijas pakļautībā, bet šīm skolām nepietiek līdzekļu, tāpēc tās ir spiestas veidot dažādas audzēkņu grupas. Piemēram, māca policistus un tamlīdzīgi.
Sabiedrības domāšanas veids
Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības politikas departamenta direktors Jānis Kārkliņš izteica viedokli, ka cilvēka mūža izglītība ir sabiedrības domāšanas veids, un stāstīja par stratēģiju pieaugušo izglītībā, kur akcentēta izglītības pieejamība.
“Izveidota normatīvā bāze pieaugušo izglītības veicināšanai, tāpēc aicinām uz sadarbību ar visu līmeņu izglītības pedagogiem. Viņu darba kvalitāte nosaka izglītības kvalitāti,” teica ministrijas pārstāvis.
Runātājs minēja visiem zināmās patiesības, proti, ka izglītības finansējumam jābūt “caurspīdīgam”, ka jāpalielinās pašvaldību nozīmei pieaugušo izglītības attīstībā, ka jāveicina to uzņēmēju darbība, kam rūp darbinieku izglītība. Diemžēl departamenta direktoram nebija neviena teikuma, kas būtu adresēts lauku cilvēku izglītības attīstībai, tāpēc konferences dalībnieces ar aplausiem pārtrauca runātāju, lūdzot cienīt klausītāju laiku, nevis to izniekot “tukšu salmu kulšanai” par vispārzināmām patiesībām.
Tukšās frāzēs neklausās
Kritisku attieksmi saņēma arī Pašvaldību lietu pārvaldes speciāliste V. Smirnova, kas lauku sievietes mudināja domāt pozitīvi, nenodalot laukus no pilsētas. Runātājas skaidrojums līdzinājās runām kādreizējos partiju kongresos, kur katrs darbības vārds sākās ar priedēkli “jā”. Jāapzinās, jādomā un jārīkojas. Lauku cilvēki tukšās frāzēs vairs neklausās, jo prot pozitīvi domāt un strādāt, un ir lieki norādīt, ka jātiecas uz mērķi.
Iespējams, ka nebija pareizi ar svilpieniem pārtraukt uzstāšanos, bet no laukiem sabraukušās sievietes ir dažādu ministriju nepildīto solījumu rūdītas, tāpēc viņu attieksme mēdz būt tieša un skarba. Izskanēja ierosinājums uz trešo konferenci ierasties visām, ņemot līdzi rokdarbus, bet adīšanu un tamborēšanu pārtraukt tad, ja runātājs pasaka vērā ņemamas domas vai priekšlikumus. Sievietes bija gaidījušas vairāk konkrētības. Viņu skatījumā desmit gadus Latvijā vispār nav nekādas izglītības sistēmas, bet viss pārāk viegli tiek novelts pašvaldībām. Ieteikumu mācības tuvināt dzīvesvietai “apgāzīs” gaidāmā pašvaldību reforma.
Iesniedz atklāto vēstuli
Analizējot novadu lauku sieviešu konferenču rezultātus, runātājas pauda gandarījumu par darbu, kāds paveikts galvenokārt ar entuziasmu, atzina, ka garīgās un materiālās iespējas krustojas kā milzu šķēres, ka lauku sieviešu klubu un kopu darbības pamatā ir dvēseļu audzināšanas nodarbības, ka motivācija mācīties rodama sevī.
Kopīga vēlme bija katrā pašvaldībā izveidot informācijas centru, bet valsts subsīdijās paredzēt finansējumu lauku sieviešu izglītībai.
Apsprieda arī atklāto vēstuli Ministru prezidentam un Finansu ministrijai, kurā akcentēta virkne prasību dažādām institūcijām un amatpersonām. Latvijas Lauku sieviešu apvienības, kas strādā nepilnu gadu, pauda gatavību iestāties Pasaules Sieviešu samita fondā un Pasaules Lauku sieviešu apvienībā.
Atklātajā vēstulē izteiktās prasības
Pilnīgu caurspīdīgumu valsts līdzekļu sadalē pieaugušo tālākizglītībai.
Reāli dzīvē, arī pašvaldībās paātrināt e-Latvijas projekta ieviešanu, lai par pieņemamu samaksu iedzīvotāji laukos varētu saņemt sabiedriskā interneta pakalpojumus.
15.oktobri – Vispasaules lauku sieviešu dienu – ierosināt atzīmēt kā svētku dienu latviešu kalendārā.
Paredzēt valsts finansējumu pieaugušo tālākizglītībai pagastā.
Izstrādāt un ieviest daļēju izglītības izdevumu atmaksu lauku iedzīvotājiem.
Fakti
Latvijas Lauku sieviešu apvienība dibināta 2001.gada maijā.
Latvijas Lauku sieviešu otrajā konferencē piedalījās 270 dalībnieces.
1999.gadā laukos bija 122 procenti sieviešu ar vidējo izglītību. 73 procentiem sieviešu ir augstākā izglītība. Tas ir divas reizes vairāk nekā laukos mītošajiem vīriešiem.
94 procenti lauku sieviešu ir nodarbinātas.
135 procenti sieviešu laukos ir bezdarbnieces.
