Saules mūžu neviens nedzīvo. Un cilvēka aiziešana no šīs pasaules ir tikpat svarīgs notikums kā viņa piedzimšana.
Saules mūžu neviens nedzīvo. Un cilvēka aiziešana no šīs pasaules ir tikpat svarīgs notikums kā viņa piedzimšana. Skumja statistika liecina, ka Latvijā zārku ražošanai vajadzētu būt daudz ienesīgākai nekā bērnu ratiņu gatavošanai. Tomēr apbedītāji nebūt nav pārtikušākie ļaudis. Bet cilvēku nabadzība nav novedusi pie tā, ka kādu apglabātu bez guldīšanas zārkā.
Apbedītāji novērojuši, ka tikai viens bēru rīkotājs no 1000 vai pat 2000 spēj izmantot visus pakalpojumus, ko piedāvā apbedīšanas biroji. Vismaz 80 pozīcijas: lentes, apsegi, mūzika, aizvešana, kapa rakšana… Tomēr pats svarīgākais ir zārks, kas ir katra cilvēka mūža mājas. Tāpēc dažs pēc tās lūkojas jau dzīves laikā. Droši vien daudzi atceras, cik labi izskatīties zārkā vēlējās filmas “Tās dullās Paulīnes dēļ” varone.
Vissarežģītākā “mēbele”
Nevainojamas mūža mājas darinātājs, gluži kā labs drēbnieks, spēs novērst zārka trūkumus. Dažādi kombinējot un rotājot, iespējams saskaitīt apmēram 100 zārku modifikāciju. Latvijā tos gatavo daudzās vietās, bet ne visi ir teicamas kvalitātes. Tā liekas – kas tur ko neuztaisīt “koka mētelīti”. Taču senos laikos, lai dabūtu meistara diplomu, bija jāizgatavo zārks. Tā patiesībā ir sarežģīta “mēbele”.
Latviešu klasisko zārku var pazīt pēc ķīļveida formas. Kājgalī tas ir šaurāks, turklāt zārka vāks galvgalī ir augstāks. Kaut gan šķietami vienkāršs pēc izskata, tas ir īsts meistarstiķis, un katrs amatnieks tādu neuzbūvēs. Zārkā nav neviena taisna leņķa! Tam ir izliekts ne tikai muguras dēlis (uz augšu), bet ar īpašu spraisli apaļīgi izliekti arī vāka sānu dēļi. Pie tādas formas latviešu zārks ticis praktisku apsvērumu dēļ – tāds labāk iztur zemes spiedienu.
Vācu stila zārki ir plakani. Sešstūra formas (apbedītāji tos sauc par vijolēm) mūža mājas ir iecienītas Itālijā un Francijā. Apmēram tāda pati forma ir amerikāņu sarkofāgam. Tam vāku var atvērt kā durvis, turklāt tās ir sadalītas divās daļās. Atvadoties no nelaiķa, atver tikai vāka augšējo daļu.
Latvieši neseko modei
Izrādās, modes tendences valda arī tādā konservatīvā veidojumā kā zārks. Mūža māju karalis ir sarkofāgs. Ārzemēs šis darinājums ir iecienīts, bet Latvijā apmēram 1000 latu vērto sarkofāgu var atļauties retais. Cik zināms, Latvijā bijuši tikai divi pasūtījumi. Paulīnei līdzīgi neprāši izmēģinājuši, ka gulēšana tajā ir ērta, tikai nedaudz pašaura. Šīs mūža mājas nedarīs kaunu nevienam aizgājējam. Maskavā esot pat kristāla zārki, bet mūsu maksātspējīgā sabiedrība ir pieticīgāka un konservatīvāka.
Pašlaik visvairāk pērk drapētos zārkus. Krāsu izvēle ir plaša – kā gleznotāja paletē. Latvijas iedzīvotāju mentalitātei tuvāki ir brūnie un pelēkie toņi. Drapēšana aizsākusies astoņdesmito gadu beigās. Tas tiek darīts ar nodomu, jo ne vienmēr zārks ir labi apstrādāts. Turklāt šīs ir lētākas nekā koka mūža mājas. Tomēr vairums latviešu nabadzības dēļ nevēlas atteikties no koka modeļa un neparko nepadodas modei. Viņi vēlas aizgājēju guldīt kārtīgā koka zārkā, kas prasa akurātu apstrādi.
Tiesa zārkus no ozolkoka vai oša iegādājas reti. Zārcinieki viskrasāk izjūt nabadzību, jo ejošākā prece esot mūža māja 23 latu vērtībā. Vismaz 70 procentu iegādājas tieši tādu. Trīsreiz mazāk ir tādu, kas var atļauties nopirkt pēdējo “mēbeli” par 40 latiem. Ir pensionāri, kas dzīves laikā noslēdz līgumu ar apbedīšanas biroju un pēc nāves saņem zārku, kādu izraudzījies un var atļauties.
Var izvēlēties
Latvijas Apbedītāju asociācijas prezidents Edmunds Štreihfelds apgalvo, ka drapēto un koka zārku monopolstāvoklis pašmāju tirgū ir beidzies pirms astoņiem gadiem, kad no Vācijas uz Latviju atceļoja pirmais katafalks un vācu stila koka zārks. Nav pie mums Āfrika, kur mirušos gulda esktravagantos izstrādājumos, kas izskatās pēc milzīgas košas zivs, govs vai lidmašīnas. Dizaina zārki te nav iecienīti, bet nav arī tā, ka šajā jomā nebūtu izvēles. Kaut gan šķiet, ka vācu stila, itāļu “vijoles” un amerikāņu sarkofāgi te ir atvesti no tālām zemēm, patiesībā tos ir gatavojuši pašmāju meistari.
“Nav svarīgi, cik maksā “koka mētelītis”, bet gan – vai aizgājēja tuviniekiem bēdās līdzās ir profesionālis, kas bez aizķeršanās un pārpratumiem palīdzēs nelaiķi izvadīt pēdējā gaitā,” atzīst E.Štreihfelds.
