Lai apspriestu jauno kultūras koncepciju, kas paredz kultūras centra izveidi, Gulbenes kultūras nama darbinieki uz sarunu aicināja pilsētas domes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu.
Lai apspriestu jauno kultūras koncepciju, kas paredz kultūras centra izveidi, Gulbenes kultūras nama darbinieki uz sarunu aicināja pilsētas domes priekšsēdētāju Nikolaju Stepanovu, kultūras komitejas vadītāju Irīnu Zeibārti un koncepcijas autori Antru Sprudzāni.
“Kad pilsētas dome vasarā izsludināja konkursu kultūras koncepcijas izstrādei, pieteicās trīs cilvēki. Nekonsultējoties ar kultūras nama darbiniekiem, autori tās izstrādāja un iesniedza domē. Viena no tām tika pieņemta. Rodas jautājums: kāpēc koncepcijā netika ņemta vērā kultūras nama darba specifika? Vai tiktu izstrādāts citas iestādes pārmaiņu projekts bez pašas iestādes darbinieku līdzdalības? Parasti projekta autors ir tas, kas realizē projektu. Ja koncepcija paredz kultūras nama reorganizāciju, darbiniekus interesē nākotne,” kultūras nama direktors Āris Kļaviņš jautā pilsētas domes priekšsēdētājam Nikolajam Stepanovam.
“Savukārt man ir pretjautājums, kāpēc kultūras nams nepiedalījās koncepcijas izstrādē?” jautā N. Stepanovs.
Koncepcijai neredz jēgu
Gulbenes kultūras nama mākslinieciskās daļas vadītāja Zaiga Mangusa vaicā: “Kas no tā mainītos? Mēs neredzējām tam jēgu. Kultūras nama darbinieki pirms koncepciju izstrādāšanas uzdeva jautājumu, kas no tā mainīsies. Finansējums? Nē, tas paliek iepriekšējais. Toreiz neviens nebija gatavs atbildēt, kas būs citādāk. Vai tikai tas, ka ir jauni deputāti un viņiem vajag kaut ko citādāku? Ja jaunā koncepcija neko jaunu neparedz, reāli neuzlabo pilsētas iedzīvotāju kultūras dzīvi, kāpēc sagraut veco,” spriež Z. Mangusa.
Bērnu sektora vadītāja Ineta Meldere piebilst, ka pirms tam tika spriests, ka koncepcija jāizstrādā darba grupā, nevis individuāli. “Turklāt kāds no kultūras komitejas deputātiem piekrita, ka darba uzlabošanai, pilsētas iedzīvotāju kultūras dzīves aktivizēšanai galvenais nosacījums ir finansējums. Pretējā gadījumā izmaiņām nav jēgas,” saka I. Meldere.
Neder tukšas frāzes
“Ja kultūras koncepcijas izstrāde bija galvenais mērķis kultūras centra veidošanai, tad neder tikai tukšas frāzes, teorija. Reālā risinājuma nav.
Protams, pilsētā no kultūras iestādēm bibliotēka ir saņēmusi vislielāko finansējumu. Atzīstu, ka kultūras nams vēl nav apguvis projektu izstrādi. Tomēr kultūrvides uzlabošana nav iespējama bez budžeta palielināšanas. Koncepcija paredz kultūras namam pārdomāt saimniecisko darbību tā, lai, saņemot maksu par pakalpojumu, atmaksātos izdevumi, izņemot īpašus gadījumus, piemēram, teātra izrādes. Kultūras centram jāsadarbojas ar pilsētas budžeta iestādēm, ar pirmsskolas izglītības iestādēm, ar Gulbenes bibliotēku, ar ģimenēm, ar ikvienu interesentu, nevalstiskajām organizācijām, ar naktsklubu “Grodi” un ikvienu pilsētas iestādi. Bet no šīm iestādēm mēs nevaram prasīt īres maksu. Un vai īre no šīm iestādēm būtu reāls segums saimniecisko līdzekļu palielināšanai?” min I. Meldere. Štatu vietas nemainīgas
“Kultūras namu nelikvidē. Ja tas notiktu, tā tiešām būtu katastrofa. Būs kultūras nama reorganizācija. Vai kāds no kultūras nama darbiniekiem, izņemot direktoru Ā. Kļaviņu, ir saņēmis brīdinājumu par atlaišanu no darba? Arī direktora atlaišanu no darba iestādes reorganizēšanā paredz likumdošana. Viņam ir visas iespējas kandidēt arī uz kultūras centra direktora amatu,” skaidro N. Stepanovs.
Viņš uzsver, ka nolikums bija pilsētas domē un jautājumi bija diskutējami. Tas netika slēpts ne no viena interesenta. “Tikai kultūras centra direktors lems par štatu sarakstu atvēlētā limita robežās. Viss būs pakārtots likumdošanai. Ir skaidrs, ka algas kultūras darbiniekiem vajadzētu vismaz nedaudz palielināt, jo nav nopietni, ja pilsētas domes grāmatvedis saņem lielāku algu nekā kultūras nama direktors,” saka priekšsēdētājs. Viņš uzsver, ka koncepcijā kultūras centra vadītājam būs pilnīga atbildība par līdzekļiem, kā tos izlietos un sadalīs.
Tādēļ kultūras nama darbiniekiem nav izprotama koncepcijai pievienotā štatu saraksta (16 vietā 13) jēga, ja par visu lems kultūras centra direktors. Tikpat neloģiska šķiet štatu optimizācija, jo darba apjoms krietni palielināsies.
Pašiem būs jālemj
“Pēdējos sešos gados pilsētas dome gandrīz 10 000 latus piešķīrusi kultūras namam aparatūras iegādei. Centra direktoram būs jālemj, kā veikt kosmētisko un jumta remontu, par inventāra iegādi, atskaņošanas iekārtas iegādi. Un es neparakstīšu nevienu rēķinu, kamēr nebūšu pārliecinājies, ka vismaz pēc pusgada viss ir izdarīts,” uzsver N. Stepanovs.
Turklāt koncepcijas pirmais etaps paredz, ka mūzikas, mākslas skolas un bibliotēka paliek patstāvīgas. “Tomēr kultūras koncepciju pilnveidos. Un budžets, kas tagad ir salikts pa kabatiņām atsevišķi, ir jāpārkārto. Kultūras pasākumu organizēšanai naudu pilsētas dome uzticēs kultūras centram un atstās tikai kādiem trīs līdz pieciem pilsētas pasākumiem – pilsētas svētkiem, uzņēmēju, novadnieku dienām. No kultūras centra varēs prasīt paskaidrojumu, cik par iedalīto finansējumu ir notikuši pasākumi, būts komandējumos,” saka domes priekšsēdētājs.
Z. Mangusa norāda, ka šādas iespējas kultūras namam līdz šim netika piedāvātas. “Arī šajā gadā kultūras nama budžetā pasākumu organizēšanai nav piešķirts neviens lats. Apsveicami, ja no 1. janvāra gaidāmas izmaiņas,” saka Z. Mangusa.
Sāpējusi lielā neziņa
Gulbenes Tautas teātra režisore Edīte Siļķēna bilst, ka pēdējā mēnesī sevī jutusi aizvainojumu, jo nav varējusi atklāti iepazīties ar pieņemto koncepciju un izmaiņām. “Normālā sabiedrībā koncepcija bija jāpublicē “Latvijas Vēstnesī” vai arī rajona laikrakstā, lai visi to zina. Ja vispirms amatpersonas, kas pieņēma jauninājumu, būtu informējušas arī kultūras namu, nebūtu bijis nekādas ažiotāžas. Mēs gaidījām tikai sarunu. Jo nevar pieņemt lēmumu par kultūras nama tālāko likteni, nekonsultējoties ar darbiniekiem,” uzsver E. Siļķēna.
Turklāt, ja kultūras centra direktoram būs jālemj gan par štata darbinieku sarakstu, gan arī budžeta izlietošanu, tad, pēc E. Siļķēnas domām, šim cilvēkam jābūt profesionālim. “Cilvēkam ar kultūras menedžmenta diplomu, bet Gulbenē pēdējos gados neviens nav ieguvis šādu izglītību. Ja nestrādās profesionālis, spēcīga personība, reāla uzlabojuma kultūras dzīvē nebūs,” secina E. Siļķēna.
Pilsētas domes izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Irīna Zeibārte, kas ir arī Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja krājumu glabātāja, atzīst, ka ik dienas devusies garām kultūras nama darbinieku kabinetiem un cerējusi, ka kāds izrādīs interesi un jautās par gaidāmajām izmaiņām. “Tomēr neviens nejautāja. Iedzīvotājiem uzdevām jautājumu, vai viņi ir apmierināti ar kultūras dzīvi Gulbenē. Atbildes bija noliedzošas. Vajadzēja kaut ko mainīt. Ja koncepciju būtu izstrādājuši kultūras nama darbinieki, paši arī strādātu. Ja izstrādās cits, arī tad būs jāstrādā, bet pēc noteikumiem, ko paredzējis autors. Man pārmet, ka neesmu informējusi. Informācija bija. Ja reorganizācija skartu manu iestādi, kur strādāju, es nevarētu izturēt, ja likteni izlemj bez manas līdzdalības. Es ietu interesēties un negaidītu, ka ierastos pie manis,” saka I. Zeibārte.
Savukārt kultūras nama darbinieki ir neizpratnē par to, ka pilsētas iedzīvotāju vidū (vai tiešām visu?) ir tikai neapmierinātība. Saprotama ir nostalģija pēc profesionālo teātru un koncertu dzīves Gulbenē. “Bet jāspēj skatīties acīs patiesībai, jo neesam spējīgi garantēt finansējumu, ko pieprasa profesionāļi, tādēļ izlīdzamies ar pašdarbības un amatierkolektīviem. Labprāt vēlētos šajos koncertos ieraudzīt krietni vairāk pilsētnieku, kas nav apmierināti ar kultūras dzīvi,” saka Ā. Kļaviņš.
Pārmet kūtrumu darbībā
“Savukārt mani, pilsētas domes priekšsēdētāju, aizvaino kultūras nama nevēlēšanās mainīties. Ne no viena kultūras nama darbinieka nesaņēmu pieteikumu rakstīt kultūras koncepciju. Ja viņi nedara, izdara cits,” atzīst N. Stepanovs.
Gulbenes bibliotēkas direktore Antra Sprudzāne, kas ir jaunās koncepcijas autore, uzsver, ka viņu neapmierināja līdzšinējā kultūras dzīve. ” Kad kultūras darbinieki runā par naudas dalīšanu, sākas strīdi. Koncepcija bija mēģinājums skatīt visu kopumā. Virziens, kā iet uz priekšu. To varēja pieņemt vai noliegt. Bibliotēka no valsts 2000. gadā saņēma 321 latu, par kuriem iegādājāmies grāmatas. Pārējais viss, kas noticis bibliotēkā, ir saņemts, piedaloties daudzos projektos. Daļu noraida, citus pieņem. Es jau zinu, ka 2002. gadā piedalīšos vismaz sešos projektos. Tie ir nepārtraukti meklējumi,” uzskata A. Sprudzāne.
I. Zeibārte piebilst, ka brīdī, kad kultūras nama darbinieki atteicās piedalīties koncepcijas veidošanā, ir zaudējuši tiesības iebilst. “Viņi nozāģēja zaru, uz kura sēž,” saka kultūras komitejas priekšsēdētāja.
“Pilsētas dome varēja aktīvāk iesaistīt kultūras nama darbiniekus, izskatot un pieņemot kultūras koncepciju. Tomēr nevis A. Sprudzānei, bet kultūras namam bija jāvēlas izmaiņas. Jauno kultūras koncepciju vēl iespējams labot, slīpēt. Visu var mainīt. Turklāt tajā var paredzēt arī papildinājumus, kas apmierinātu kultūras nama darbiniekus,” saka N.Stepanovs.
