Cilvēku mūzikas izvēle ir dažāda. Vieniem tā ir nemitīga ikdienas pavadone un skan darbavietā, mājās, braucot automašīnā vai pat, ejot pa ielu.
Cilvēku mūzikas izvēle ir dažāda. Vieniem tā ir nemitīga ikdienas pavadone un skan darbavietā, mājās, braucot automašīnā vai pat, ejot pa ielu. Citi mūzikai ļaujas tikai vakara stundās, kad paveikti dienas darbi.
Arī klausīšanās skaļums ir atkarīgs no klausītāja vēlmes, izturības un noskaņojuma konkrētajā brīdī. Klausītāju izvēli nosaka arī viņu vecums, jo diezin vai septiņdesmit gadus vecs cilvēks būs ar mieru nemitīgi klausīties repera Ozola vārdu skaitīšanā, savukārt padsmitgadnieks atteiksies no līmīgi saldu šlāgeru dungošanas.
Ietekmē veselību, prātu un dvēseli
Izrādās, ka mūzika nav tikai mīlestības un noskaņu radītāja. Tā spēj ietekmēt arī cilvēka veselību un labsajūtu, spēj uzlabot garastāvokli, palīdzēt prātam un pat dvēselei. Ir pierādīts, ka, klausoties piemērotu mūziku, cilvēkam pazeminās arteriālais asinsspiediens, samazinās ķermeņa svars un pat nostiprinās imūnsistēma. Iespējams, ka šis apgalvojums kādā radīs izbrīnu, jo par kādu mūzikas klausīšanos var runāt, ja muguras sāpes ir tik pamatīgas, ka traucē gan atliekties, gan noliekties, nosēdēt un gulēt. Ja sāpju brīdī vēl kāds dod padomu, piemēram, klausīties arfu vai vijoļkoncertu, tad cietēju tas tikai spēj sadusmot, lai gan, kā apgalvo speciālisti, skaņdarbi, kas atskaņoti uz minētajiem mūzikas instrumentiem, spēj palīdzēt muguras un migrēnas sāpju gadījumos.
Aizvien vairāk pasaulē tiek pētīta veselības saistība ar mūziku, tāpēc pieļaujams, ka mūzikas terapija varētu nākotnē kļūt par vienu no alternatīvās medicīnas veidiem. Ja arī tā pilnībā cilvēku neatbrīvotu no kaites, tad noteikti palīdzētu atveseļošanās procesā. Piemērs tam, ko iespējams panākt ar mūzikas palīdzību, ir mums visiem pazīstamais, izcilais ārzemju aktieris Žerārs Depardjē. Savulaik, būdams drāmas skolas students, viņš stostījies tik ļoti, ka nevarējis nekļūdoties pabeigt teikumu. Puisim, īpaši topošam skatuves māksliniekam, tas radījis mazvērtības kompleksus. Tad Žerāra pedagogs ieteicis viņam apmeklēt Parīzē Alfrēdu Tomatī, kas aizrāvies ar dažādiem jaunievedumiem un mūzikas terapiju. Žerārs bijis pārliecināts, ka paredzētas nodarbības pie logopēda, tāpēc liels bijis viņa izbrīns, kad Tomatī vingrinājumu un zāļu vietā parakstījis divas stundas dienā klausīties Mocarta mūziku. Pēc dažiem mēnešiem Depardjē drāmas skolā atgriezies izārstēts.
Iedarbojas uz cilvēka smadzenēm
Piemērs liek domāt, ka Mocarta ģeniālā mūzika labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka smadzenēm. Diemžēl vēl nav konkrētas atbildes, kāpēc tas ir tā. Tomēr ir zināmi daudzi cilvēki, kas Mocerta mūziku klausās, lai relaksētos un atbrīvotos no iekšēja satraukuma. Speciālo skolu pedagogi stāsta, ka Mocarta efekts pārbaudīts arī tiem bērniem, kam zināšanu apguve sagādā grūtības. Nodarbību laikā fonā skanēja mūzika. Efekts bijis negaidīts. Skolēni daudz labāk tikuši galā ar uzdoto. Arī bērnu vecāki bieži ir izbrīnīti, dzirdot, ka viņu mīlulis mājās nākamās dienas mācību stundām uzdoto vielu gatavo, skanot mūzikai, jo tā varot labāk koncentrēties.
Ir daudz
augstu nošu
Speciālisti noskaidrojuši, ka mūzika, kurā ir augstas skaņas, stimulē smadzeņu darbību, kas savukārt ietekmē endokrīno dziedzeru darbību un samazina dažu hormonu, piemēram, adrenalīna, izdalīšanu. Izrādās, ka arī Mocarta mūzikā ir daudz augstu skaņu. Kāds pētījums stāsta, ka arī komponists ir cietis no Tureta sindroma, tas ir, nekontrolētām kustībām un grimasēm, iespējams, tieši tāpēc viņš komponējis mūziku, kas atvieglo šo stāvokli. Noskaidrots, ka Mocarta mūzika palīdz koncentrēties un labvēlīgi ietekmē prāta spējas.
Lieto mazāk nomierinošu līdzekļu
Diemžēl ir cilvēki, kas ikdienā regulāri lieto kādu nomierinošu medikamentu, lai atbrīvotos no iekšēja satraukuma, spētu mierīgi uzklausīt darba devēja pavēles, aizrādījumus un tamlīdzīgi, tāpēc mūzikas terapijas atbalstītāji iesaka vairāk klausīties klasisko mūziku, jo tad vajadzēs mazāk izdot naudu dažādu nomierinošu medikamentu iegādei. Protams, ne visiem jāliek klausīties jau minētā Mocarta mūzika. Tie var būt arī citi klasiķi, kuru skaņdarbi labvēlīgi ietekmēs cilvēkus, kas sirgst ar sirds slimībām, jo pazeminās sirds darbības ritmu un palīdzēs iemigt. Piemēram, Viskonsīnas universitātē, ASV, eksperimentējot ar studentiem, liekot viņiem pildīt īpašu testu, pierādījās, ka Mocarta mūzikas klausīšanās ietekmēja testa rezultātus, kas bija ievērojami zemāki tiem, kuri to darīja klusumā. Aizvien vairāk mediķu iesaka topošajām māmiņām klausīties nomierinošu mūziku, jo tās ietekmē vēl nedzimušo mazuli. Jau pieminētā Mocarta mūzika, piemēram, spējot paaugstināt mazuļa prāta spējas. Vai tas patiesi ir tā, pētījumi vēl turpinās, tomēr mūzikas nekad nevar būt par daudz, jo, piemēram, pusstunda, kas atvēlēta klasiskās mūzikas klausīšanai, ir līdzvērtīga desmit miligramiem valiuma.
Palīdz koncentrēties darbam
Ir mūzika, kas piestāv dažādiem dzīves gadījumiem. Aizvadītas brīvdienas, un atkal jādodas uz darbu, ir jāspēj koncentrēties, bet tas neizdodas. Speciālisti iesaka aicināt talkā Mocartu un Vivaldi. Šo komponistu mūzika ļauj ne tikai sagatavoties, bet arī ilgāk koncentrēties darbam. Baroka laika kompozīcijas spēj uzlabot atmiņas spējas. Ja ir nepieciešama “prāta vētra”, kad no jums gaida aktīvas, mūsdienīgas idejas, palīdzēs džezs.
Ir cilvēki, kas no dzīvesvietas uz darbu mēro desmit un vairāk kilometru, izmantojot personisko transporta līdzekli. Brauciena laikā lielākajā daļā no tiem skan mūzika. “Koncentrēties tā netraucē. Klausos radio “SWH” vai izvēlos kantri mūziku autobraucējiem. Ja braucu viena, tad to klausos skaļi, ja ir pasažieri, tad mūzika skan tikai fonā,” stāsta autobraucēja ar daudzu gadu stāžu. Kāds cits autovadītājs skaidro, ka galvenokārt to, kādu mūziku klausoties, braucot automašīnā, nosakot noskaņojums. Lielākoties tās esot jestras dziesmas, piemēram, Kaspara Dimitera jaunā audiokasete “Ai, Latvija”. Tiem, kam patīk klasiskā mūzika, iesaka klausīties Vivaldi “Četrus gadalaikus” vai Baha “Brandenburgas koncertu”, kas noskaņos darbam un stimulēs prātu.
Pusdienām – viegli uztveramas melodijas
Pētījumi liecina, ka pusdienojot ēstgribu rosinās vieglā mūzika. Varat izvēlēties arī roku, kas gan veicinās raitu soli, dodoties pusdienot, bet būs nepiemērots maltītei, jo stimulēs ātrāk ēst, bet, kā zināms, kas ātrāk ēd, tas arī vairāk ēd. Vismaz desmit minūtes dienā katram cilvēkam ieteicams klausīties savu iemīļoto mūziku un tās ritmā kustēties vai dejot. Komponists Dons Kampbels iesaka izvēlēties spāņu dejas spāņu ģitāras pavadījumā.
Savukārt, lai atpūstos, iesaka izvairīties no liriskas mūzikas. Tai vislabāk noderēs arfas plūstošās skaņas, kas, izrādās, mazina arī sāpes un spriedzi.
Mūzika ir ap mums, un mēs esam tajā. Pārsteidzošs ir tās spēks. Melodijas spēj mums likt dejot, ļauties sapņiem, liek raudāt un priecāties, rada enerģijas pieplūdumu un nomierina. Ne vienmēr ir nepieciešams kāds konkrēts komponists. Katrs cilvēks pats izdara izvēli un klausās to, kas palīdz tieši viņam. Vai jūs jau ieslēdzāt atsakņotāju vai radio?
