Katram ir savs trakums, un dot padomus kurlajam ir tas pats, kas spoguli aklajam.
9.
Katram ir savs trakums, un dot padomus kurlajam ir tas pats, kas spoguli aklajam. Sveši padomi man neder. Savas dzīves scenāriju es rakstīju pati.
4. Pirmās mācību veiksmes un neveiksmes
Students ir objektīva realitāte , kas lidinās virs zināšanu jūras, kurā viņš ienirst pārsvarā tikai sesiju laikā. Tāds ir izteiciens, kas valda mūsu kopmītnēs, un dzīve to arī pierāda. Pirmajos kursos mūsu galvās tiek bāzts viss, un daudz kas no tā vēlākajā ārsta darbā izrādījies pilnīgi nevajadzīgs. Mēs daudz ko “zubrījām,” lai trenētu studenta smadzenes un lai neatliktu ne brīva brīža studentu priekiem. Fizika, komunistiskās partijas vēsture, zinātniskais komunisms, daudzās ķīmijas nozares – tās vēlāk nemaz nenoderēja. Toties latīņu valoda, anatomija, fizioloģija, histoloģija, mikrobioloģija! Bez šiem priekšmetiem laikam gan nevar iztikt cilvēks, kas grib nest cēlo ārsta vārdu. Mēs kaļam un maļam visu, kas ir mācību plānos tā, ka galvas kūp, jo izvēles nav. Vienu semestri mums pasniedz pat augstāko matemātiku. Tur man nav ne mazākās saprašanas, taču ieskaiti es saņemu. Pasniedzējs profesors Šuvalovs mūs uzmana, lai nekavējam viņa lekcijas, un visi, kas tās cītīgi atsēd, dabū automātisko ieskaiti, arī es. Mēs, viņa skaidroto klausoties, cenšamies izskatīties pēc iespējas gudrāk: snauduļošanas vietā iestudējām zinātkārus skatienus un uzmanībā nenovērsām no profesora acis. Pasniedzēji saskārās ar “nekrievu” valodas grūtībām. Reizēm mēs to izmantojām ļaunprātīgi, izliekoties kā gudri suņi, kas visu saprot, tikai nemāk pateikt. Personīgi man vislabāk veicas anatomija un latīņu valoda, priekšmeti, ar kuriem jau agrāk esmu saskārusies. Latīņu valodā man patīk bieži citēt senos izteicienus. Tas liecina par studenta erudīciju. Pierakstu ar latīņu izteicieniem veselu blociņu, un arī grupas biedri novērtē šādus domugraudus. Arī pasniedzēja, kuru mēs saucām par Hirudu – dēli, katru nodarbību nobeidz ar skaistiem un skanīgiem latīņu izteicieniem, ko tā mīl dakteri, lieto arī juristi, un arī katrs sevi cienošs pilsonis varētu iemācīties kādu izteicienu latīņu valodā, piemēram, per aspera ad astra – caur ērkšķiem uz zvaigznēm; valitudinem aegroti – primum lex – saslimušo veselība – pirmais likums; noli nocere!- nekaitē; homo sum, humani nihil a me alienum puto – esmu cilvēks un nekas cilvēcisks nav man svešs; de gustibus non disputandum – par gaumi nestrīdas. Arī anatomijā katrs kaula izaugums, katrs muskulis, nervs, asinsvads un viss, kas ir cilvēka ķermenī, mācoties tiek nosaukts latīņu valodā. Visu iegaumēt, “iezubrīt” simtiem jaunu vārdu uz katru nodarbību daudziem studentiem ir ellišķīgi grūti. Krievu studenti drīkst lietot un lieto krievu valodas nosaukumus, kamēr mums, latviešiem, tas liekas dubultgrūti. Ar latīņu valodas “pieprasīšanu” mēs nogurdinām arī pasniedzējus. Domāju, ka pat viņi pirms nodarbībām atsvaidzina savas latīņu valodas zināšanas, vismaz ārzemnieku dēļ, pie kuriem skaita arī baltiešus.
