Mūsu pasniedzējs to pat nenoliedz un aizvien citē latīņu sentenci – repetitio est mater studiorum – atkārtošana ir zināšanu māte.
Mūsu pasniedzējs to pat nenoliedz un aizvien citē latīņu sentenci – repetitio est mater studiorum – atkārtošana ir zināšanu māte. Anatomijas muzeja kauli ir īsti, ne plastmasas mulāžas. Braucot uz mācībām, es jau no Rīgas paņēmu līdzi personīgo inventāru – galvaskausu, ko bija mācījies vīrs. Pēc pazīmēm spriežot, tā īpašnieks bijis gados jauns cilvēks, un es ar cieņu izturējos pret nelaikā aizgājušā galvaskausu un sargāju to, lai neiekāro citi studenti, jo tāda manta personīgā īpašumā bija liels deficīts, un to gadu studenti visādi centās iegūt šādus suvenīrus. Arī miruša un formalīnā konservēta ķermeņa preparēšana un pētīšana pieder pie lietas, un īpašas emocijas neizsauc. Ja arī kāds sākumā šausminās, agrāk vai vēlāk pierod un uztver darāmo kā operāciju.
Cilvēkam, kas nav saskāries ar šādiem jautājumiem, varbūt liekas, ka tas ir neiespējami, taču te atkal noder spārnots latīņu izteiciens – debes ergo potes! – tev jāvar, tu vari!
Pirmais eksāmens, kurā izkrītu un jāiet pārlikt, ir PSKP vēsture. To es laikam esmu pārmācījusies, un viss sajucis “lielā putrā.” Otrā dienā es eksāmenu pārlieku “uz dullo”, bez mācīšanās. Šī biļete ir veiksmīgāka, vai varbūt pasniedzējs neuzmanīgi klausās? Studenta gudrībās ir likums, ka visu laiku jārunā, lai iemidzinātu pasniedzēju un viņš neuzdotu papildjautājumus. Vispār uz ieskaitēm un eksāmeniem var iet vairākas reizes, kamēr pasniedzējam pietiek pacietības. Ne velti par šo tēmu ir tik daudz anekdošu un netrūkst arī manos studiju laikos, vienīgā nelaime, ka tās piemirstas.
Otro reizi es izkrītu ausu – kakla – deguna slimību jeb LOR eksāmenā. It kā nekāds smagais priekšmets, taču es to nemīlēju, bet tas bija jau piektajā kursā. Toties pasniedzēja uzvārdu Grobšteins atceros līdz pat šai dienai. Saucām mēs profesoru par Kapakmeni – latviski tulkojot.
