Lai varētu saņemt valsts garantēto veselības aprūpi, iedzīvotājiem ir jābūt reģistrētiem pie primārās veselības aprūpes ārstiem. To veic gan ģimenes ārsti, gan internisti jeb terapeiti, gan PVA pediatri.
Lai varētu saņemt valsts garantēto veselības aprūpi, iedzīvotājiem ir jābūt reģistrētiem pie primārās veselības aprūpes (PVA) ārstiem. To veic gan ģimenes ārsti, gan internisti jeb terapeiti, gan PVA pediatri. Primārās veselības aprūpes reforma paredz, ka no 2004. gada
1. janvāra beidzas pārejas periods un turpmāk pacients tiks reģistrēts tikai pie ģimenes ārstiem.
“Tas nenozīmē, ka Latvijā vairs nebūs nedz internistu, nedz pediatru. Šie speciālisti sniegs konsultācijas un medicīnisko palīdzību savas specialitātes nolikuma ietvaros, strādās kā speciālisti iekšķīgajās un bērnu slimībās,” informē Veselības reformas projekta apakškomponenta “PVA reforma” vadītāja Skaidrīte Vasaraudze.
Jau 88, 69 procenti Latvijas iedzīvotāju ir izvēlējušies un reģistrējušies pie primārās veselības aprūpes (ģimenes) ārsta. “Ģimenes ārstu institūcijas ieviešana nozīmē arī ģimenes veselības filozofijas ieviešanu. Ģimenes ārsts ir ģimenes loceklis, kura uzdevums ir apsteigt notikumus, panākt, lai ideālā variantā viņa pacienti vispār neslimotu,” uzskata S. Vasaraudze.
Līdz 2004. gada 1. janvārim visiem internistiem un pediatriem, kas strādā ar PVA ārstiem un vēlas turpināt darbu PVA jomā, valsts piedāvā iespēju izglītoties par ģimenes ārstu. Mācību izdevumi tiek segti no Pasaules Bankas kredītu līdzekļiem. Mācību kurss ietver
960 stundas. Ārsti mācās vienu nedēļu mēnesī. “Kopumā divu gadu laikā Ģimenes veselības centrs ģimenes ārstu programmā sagatavos 250 internistus un pediatrus, kas šobrīd reāli jau sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus,” saka S. Vasaraudze.
