Jaunais subsīdiju sadalījums pa nozarēm diezin vai apmierinās lauksaimniekus, jo, piemēram, subsīdiju apjoms samazināts augkopībai.
“Jaunais subsīdiju sadalījums pa nozarēm diezin vai apmierinās lauksaimniekus, jo, piemēram, subsīdiju apjoms samazināts augkopībai. Tas varēja būt lielāks arī bioloģiskās lauksaimniecības metožu lietotājiem. Subsīdiju programmu vēl neesam saņēmuši, tāpēc līdzšinējā vispārējā informācija gūta no masu informācijas līdzekļiem,” spriež Gulbenes rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Daiga Gargurne. Viņa izsaka cerību, ka valsts programmu gada laikā precizēs.
Janvārī valdība apstiprināja lauksaimniecības subsīdiju valsts programmu 2002.gadam, kurā paredzēts subsīdijās piešķirt trīs procentus no valsts pamatbudžeta izdevumiem. Tas ir 24, 141 miljonu latu.
Programmā 7,453 miljonus latu plānots novirzīt lopkopības attīstības programmai, lai veicinātu lopkopības produkcijas konkurētspēju. Papildus šīm subsīdijām šogad iecerēts maksājums 60 latu apjomā par katru pārraudzībā esošu govi, ja ganāmpulkā ir ne mazāk kā septiņas govis.
Augkopības attīstībai kopumā piešķirs 6,650 miljonus latu. lai virzītu saimniecības uz ražošanas potenciāla palielināšanu. 1,1 miljonu paredzēts lauksaimniecības zemes ielabošanai, veicinot meliorācijas sistēmu rekonstrukciju. Zemnieku izglītošanas programmai atvēlēs 692,6 tūkstošus, zivsaimniecības attīstībai – 400 tūkstošus, tirgus veicināšanai – 395, lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalstam – 272, bioloģiski – ekoloģiski tīrās lauksaimniecības produkcijas ražotāju atbalstam – 300, bet līdzfinansējumam ārzemju kopprojektiem – 235,8 tūkstošus latu.
300 tūkstoši latu novirzīti rezervē, kur līdzekļi paredzēti vienreizējiem maksājumiem lauksaimniecībā neparedzētiem gadījumiem, bet norēķiniem par 2001.gadu atvēlēti 145,38 tūkstoši latu.
Līdzfinansējumam “Sapard” programmai paredzēti 4,403 miljoni latu, bet lauksaimnieciskās ražošanas tehniskai modernizācijai kopumā iecerēts piešķirts 1,795 miljonus latu.
“Subsīdiju saņēmējiem jābūt reģistrētiem kā nodokļu maksātājiem, nedrīkst būt nodokļu parādu, jābūt vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimnieciskajai izglītībai un virknei citu prasību,” atgādina lauksaimniecības konsultāciju biroja speciālisti.
Subsīdijas tiek piešķirtas kā līdzfinansējums, un programmas mērķu sasniegšanai subsidē 25 līdz 30 procentus no projekta izmaksām. Pārējo daļu maksā subsīdiju saņēmēji no pašu līdzekļiem vai kredīta. Piemēram, lauksaimniecības zemes ielabošanai valsts atbalsts paredzēts 70 līdz 75 procentu apjomā.
