Pircēji: uzskata, ka jāmaksā dārgi.
Pircēji: uzskata, ka jāmaksā dārgi
Pērnā gada sliktās kartupeļu ražas dēļ arī Gulbenes sabiedriskās ēdināšanas iestādēs vērojams kartupeļu deficīts, lai gan ziema vēl ir tikai pusē. Kilograma cena dažviet sasniegusi pat 50 santīmus. Kartupeļu ražotāji un tirgotāji prognozē, ka tā vēl pieaugs.
“Šī ir pirmā ziema, kad kartupeļu iepirkšana rada grūtības. Esmu sazinājusies ar lielākajiem kartupeļu audzētājiem rajonā, bet viņi jau rudenī tos realizējuši Rīgā. Šobrīd esam nonākuši bezizejas situācijā, jo, piemēram, Gulbenes ģimnāzija ir vienīgā mācību iestāde, kur gatavojam frī kartupeļus. Nedēļā te nepieciešama tonna. Deficīta dēļ frī kartupeļu cenu palielinājām par santīmu, kas rada problēmas skolēniem. Savukārt kafejnīcā “Asorti” dienā nepieciešami vismaz simts kilogrami kartupeļu,” nobažījusies kafejnīcas “Asorti” šefpavāre Valentīna Kalve, kas ir gatava iepirkt kartupeļus no ikviena, kas tos var piedāvāt.
Vairākos citos lauku sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos palielinājusies cena tiem ēdieniem, kuros izmantoti kartupeļi.
Rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja vadītāja Vilhelmīne Gargurne kartupeļu krīzi saista ar trīs faktoriem. “Pirmkārt, tā ir nestabilā 2000.gada lauksaimniecības politika, kas neatbalstīja kartupeļu audzētājus. Rezultātā daļa lauksaimnieku tos sāka audzēt tikai savām vajadzībām, nevis realizācijai. Otrkārt, pērn bumbuļu audzēšanai bija nelabvēlīgi laika apstākļi. Nokrišņu dēļ tupeņi cieta gan no pārmērīga mitruma, gan dažādām slimībām. Treškārt, kartupeļu audzētājiem vēl vairāk vajadzēja tās apkarot,” uzskata V.Gargurne un domā, ka vietējo ražotāju produkciju nomāks importētā. Minēto iemeslu dēļ dažviet raža samazinājusies par 30, 40 un pat 50 procentiem.
Prognozē, ka pavasarī cenas palielināsies vēl vairāk. Lizuma pagasta zemnieku saimniecības “Cīruļi” saimnieki kartupeļus vairāk nekā trīs hektāru platībā audzē sesto gadu, bet tik dārgu maksu par kilogramu neatceras. 2001.gada ziemā tā cena bijusi 3,5 santīmi.
“Realizācija problēmas nesagādā. Esam pārdevuši 30 tonnas kartupeļu, bet gandrīz katru dienu iebrauc uzpircēji pat no Jelgavas un Bauskas. Nemitīgi zvana ēdnīcu un kafejnīcu vadītāji. Vēlamies, bet nevaram palīdzēt,” saka zemniece Biruta Reizniece.
Vieglāk ir skolu ēdnīcām, kur ir vienošanās ar audzēkņu vecākiem, ka jau rudenī tiek sarūpēts tupeņu daudzums.
Daudzviet veikalos pircējiem piedāvā Polijā, Ungārijā. Holandē un Beļģijā audzētus kartupeļus, bet salīdzinājumā ar vietējo preci tie ir ievērojami dārgāki.
Fakti
2000.gadā Latvijas tirgū kartupeļu patēriņš bija 762,8 tūkstoši tonnu. Tas ir par
15 tūkstošiem tonnu vairāk, nekā spēja saražot pašmāju kartupeļu audzētāji. Kartupeļu imports 2000.gadā nedaudz palielinājies, sasniedzot divus tūkstošus tonnu.
2001.gadā Gulbenes rajonā kartupeļus audzēja 1315 hektāros, 1999.gadā – 960, bet 1998.gadā – 1671 hektārā.
