Gulbenes domes sēdē 28.decembrī apstiprināja pilsētas zemes bilanci, kas konstatē pašreizējo situāciju.
Gulbenes domes sēdē 28.decembrī apstiprināja pilsētas zemes bilanci, kas konstatē pašreizējo situāciju. Tā daļēji apstiprina priekšstatu, ka šī pilsēta radusies purvainā vietā, kas savulaik bijusi gulbju iecienīta. No tā arī cēlies Gulbenes nosaukums.
“Purvainās pļavas – tā ir nekopta zeme, līdz ar to arī neizmantojama zeme. Tāpat krūmāji. Šādas zemes aizņem gandrīz 100 hektārus. Zem ūdeņiem Gulbenē atrodas 23,7 hektāri zemes. Tā ir ne tikai mazā Krustalīce, bet arī daudzie dīķi un Valmes ezers. Pļavas ap ezeru ir izteikti purvainas. Vasarā tur klāt nevar tikt. Toties ziemā mudžēt mudž no zemledus makšķerētājiem,” laikrakstu informē Vidzemes kadastra pārvaldes Gulbenes biroja zemes ierīkotāja Anna Korkla.
Viņa pastāsta, ka Gulbenē lielākā daļa zemju pieder pašvaldībai. Tāpat tas bijis 1940.gadā. Tur, kur cilvēki iekopuši, uzlabojuši zemi, ceļot mājas un iekopjot dārzus, parkus, veidojot ceļus, izdevies tikt vaļā no purva. “Gulbenes robežas nomērītas un precizētas 65 procentu apmērā. Pārskatot zemes platības, redzams, ka Gulbenē iedzīvotāju lielākā daļa mitinās ģimeņu privātmājās. Tādu pilsētā ir 1155. Izveidojušies vienģimeņu privātmāju mikrorajoni – Ievugravā, Valmē un tā saucamajos Aizkapos,” saka A.Korkla.
Pilsētā, kurā nav vairāk par 10 000 iedzīvotāju, no 1189,8 hektāriem zemes kopplatības aiņem apmēram trešdaļu ēkas, pagalmi.136,7 hektāri zemju tiek izmantoti lauksaimnieciski, šī platība sadalītas 1813 zemes īpašumu vienībās. 114 hektārus aizņem ielas un ceļi. Parki Gulbenē aizņem 227 hektārus, meži – gandrīz 70 hektārus.