Gulbenes vidusskolā 30 klašu audzinātājiem kursus “Nevaldāmā klase” vadīja Skolu atbalsta centra pārstāves.
Gulbenes vidusskolā 30 klašu audzinātājiem kursus “Nevaldāmā klase” vadīja Skolu atbalsta centra pārstāves.
“Nevaldāmās klases mūsdienās ir aktuāla problēma ne tikai Gulbenes vidusskolā. Tikai citas skolas to atzīst, citas klusē. Mūsu skolā ir 665 skolēni, 28 klases, tādēļ ir nepieciešamība skolotājiem sanākt kopā un apgūt jaunākās metodes darbam ar klasēm, kas Latvijā vēl nav plaši zināmas. Uzaicinājām ekspertus no Skolu atbalsta centra, kas klašu audzinātājiem skaidro gan teoriju, gan praktiskas lietas,” informē Gulbenes vidusskolas direktors Aivars Mednis.
Skolu atbalsta centra projektu koordinatore Dita Nīmante norāda, ka grūtas un nevaldāmas klases nemaz neeksistē. “Katrā klasē ir skolēni. Audzēkņu grupa vai indivīds ir tas, kas šo klasi var padarīt nevaldāmu atsevišķās stundās vai dienas daļās. Ir iemesli, kāpēc tas notiek. Seminārā palīdzam skolotājiem saskatīt šos iemeslus, nepadoties, “nemest plinti krūmos”,” saka D. Nīmante.
Turklāt skolēni jau pirmajās stundās mēģina pārbaudīt pedagogu, atrast viņa vājās vietas. D. Nīmante atzīst, ka skolēns ir sabiedrības daļa un šāda pārbaude pazīstama arī pieaugušo vidū.
“Mēs arī cits citu pārbaudām, vēlamies uzzināt, kur ir tā robeža, ko otrs atļaujas. Ja mēs mēģinām kļūt par demokrātisku sabiedrību, tad arī skolai ir jāmainās, jākļūst par demokrātisku mācību iestādi, kurā demokrātija nenozīmē visatļautību, bet kārtību. Ja to apzinās gan skolēni, gan pedagogi, tad var lieliski strādāt,” saka D. Nīmante.
Viņa uzsver, ka skolotājam ir tiesības. Bet tās ir arī bērnam. Problēma esot tā, ka pedagogi dažkārt savējās tiesības aizmirst. Aizmirst, ka vispirms viņiem jāciena pašiem sevi. Tikai tad iespējama arī citu cieņa.
“Skolotāji ir lieli fanātiķi. Brīnišķīgas personības. Viņi dara labu darbu. Amerikā tika veikts nopietns pētījums, kas pierādīja, ka 80 procenti no visiem noziedzniekiem skolās ir bijuši nesekmīgie, huligāni, hiperaktīvie, no skolām atskaitītie bērni. Tādēļ mēs semināros uzsveram, ka skolotājs katram bērnam, ar kuru tiek galā, kuru atved atpakaļ uz klasi, palīdz kļūt par normālu, labu audzēkni, kas prot adekvāti uzvesties, veido nākotnes sabiedrību, un pasargā no krimināliem elementiem,” uzsver D. Nīmante.
Pēc D. Nīmantes domām, ir daudz dažādu paņēmienu, kā nomierināt skolēnu. Tomēr tajā brīdī, kad ir problēma, skolotājam nevajadzētu atbildību uzņemties vienam pašam. Nepieciešams runāt ar kolēģiem, vadību. Visbiežāk problēma, kas ir vienam skolotājam, ir arī otram.
“Pedagogam ir jāsaprot, kam ir problēma – viņam vai bērnam. Vai skolotājs vienmēr adekvāti reaģē uz problēmu? Ir karikatūra, kur aiz direktora durvīm sarunājas divi puikas. Viens no klases izsūtīts, jo tīšu prātu aizdedzinājis laboratoriju, otrs – ar pildspalvu klauvējis pa galda virsmu. Bieži šķiet, ka vieglākais ir nosūtīt pie direktora. Tomēr skolotājam nepieciešams izvērtēt un sakārtot savu darbu un ar mierīgu attieksmi izturēties pret to, kas notiek. Pašam neuztraukties, bet audzēkņiem parādīt, ka bez palaidnībām eksistē arī citi uzvedības modeļi” saka Skolu atbalsta centra pārstāve.
