Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane valsts kultūras inspektoru seminārā Gulbenē uzsvēra, ka ar kultūras speciālistiem saista kultūras dzīves kvalitāti.
Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta direktore Vija Virtmane valsts kultūras inspektoru seminārā Gulbenē uzsvēra, ka ar kultūras speciālistiem saista kultūras dzīves kvalitāti tajā vietā, kur viņi strādā. Tomēr arī kultūrvide ietekmē viņu darbu.
“Esam pārdzīvojuši sociālās un ekonomiskās dzīves kolīzijas. Tās cilvēkam rada nepieciešamību domāt citādāk. Bet cilvēks turpina rīkoties tāpat, kaut arī apstākļi ir mainījušies. Neviens nenoliegs, ka pārāk maz laika veltām komunikācijām,” secina V. Virtmane.
Viņa min diskotēkas, kurā jaunieši vairs nedejo pa pāriem, bet baros. Kultūra rada formas, kas atbilst sajūtām. Ja pirms gadsimtiem bija dzīvā vārda kultūra, tad tagad tikai rakstītā. “Barā zūd individualitāte. Vairs nav jāatbild par sevi. Un cilvēks pierod nozust pūlī. Tas noņem no viņa slogu un stresu. Arī čatošana ir jauna kultūras forma. Teksti ir savdabīgi, un pieaugušais tos nesaprot. Skaidrs, ka to veidu nosaka gan ātrums, kādā jāstrādā ar klaviatūru, gan laika trūkums. Lasot čata tekstus, ir skaidrs, ka vārdiem nav mērķa. Mērķis ir komunicēt, turklāt depersonalizētā komunikācijā. Jaunietim grūtāk kontaktēties ar pusaudzi satiekoties nekā ar datoru,” secina V.Virtmane.
Kultūra pamazām izģērbjas
V. Virtmane raksturoja mūsdienu kultūru lakoniski – “tā pamazām izģērbjas” . “Ja pirms desmit gadiem filmā meitene izģērbās apakšveļā, tā bija sensācija. Tagad no kailuma nekaunas. Pirms gadiem katrs iedzīvotājs krāja celofāna maisiņus, lai tos varētu izmantot, tagad tos met prom. Ja pirms tam dāvanu papīru krājām, lai tajā varētu ietīt vēl citu dāvanu, tagad metam prom. Mēs aizmetam labas lietas. Daudzi cilvēki neapzināti jūtas slikti, jo vērtības – ģimene, attiecības, sekss – kļuvis par atklātību. Šādā situācijā cilvēkiem ir jābūt savam vērtējumam un nedrīkst ļauties pūlim,” uzskata V. Virtmane.
Kultūra dod ieguldījumu ekonomikā
V. Virtmane uzsver, ka kultūrai būtu jādod lielāks ieguldījums ekonomikā. Roku darbs netiek novērtēts un zaudē savu vērtību. Savukārt gleznām, ko veidojuši slaveni mākslinieki, tiek uzlikti neiedomājami augsti pievienotās vērtības nodokļi. Un gleznu, kas reāli izmaksājusi 100 līdz 200 latus, pārdod pat par 2000 tūkstošiem. “Un ir cilvēki, kas to novērtē. Kultūras pasākumiem meklē sponsorus. Piemēram, Vitālijs Gavrilovs ir iemantojis cieņu ne tik daudz ar “Aldara” alu, bet tieši ar atbalstu kultūrai. Imantam Ziedonim, Džemmai Skulmei un Knutam Skujeniekam ir savs vārds un nozīme, jo viņi darbojas kultūrā. Tādēļ uzskatu, ka nepieciešama tautsaimniecības un kultūras saikne,” saka Kultūras ministrijas pārstāve.
Kultūra neļauj kļūt nabagam
Pēc V.Virtmanes ieskatiem, cilvēki var dzīvot labklājībā tikai tad, ja viņu dzīvē noteikta vieta ir arī kultūrai. “Var dzīvot labi situēti, bet nejusties labklājīgi. Kultūra uzmundrina. Cilvēks, kas tai pievēršas, nav tikai pelēkās ikdienas vergs. Tā virza uz jaunradi, novatorismu. Dod iespēju pašam sevi iepazīt.
Turklāt kultūra ir saistīta ar morāli un ētiku un tā māca pieņemt citus. Mēs esam pieraduši pret svešo, mums nepieņemamo izturēties ciniski, pat agresīvi. Kultūra māca toleranci,” saka V. Virtmane.
Seminārā diskusijas izvērtās par izteikumu televīzijas raidījumā “Op.5” – “Dziesmu svētki Latvijā būs tikmēr, kamēr šeit dzīvos nabagi”. “Mēs varam būt pēdējā paaudze, kas piedzīvo dziesmu svētkus tādus, kādi tie ir tagad. Eiropā tie ir bijuši un izzuduši. Cilvēks vairs nemāk emocijas pārdzīvot, sadziedoties ar citiem. Bet to, ko dod dziedāšana korī dziesmu svētkos, zina tikai tie, kas paši to izjutuši.
Mani mierina tikai tas, ka Eiropa pēc kāda laika atgriežas pie labām kultūras lietām. Ceru, ka tā atjaunos arī dziesmu svētku tradīciju. Bet televīzijā teiktajā ir daļa patiesības – dziesmu svētki ir apdraudēti,” secina V. Virtmane.
