Aptuveni 85-90 % no šobrīd visā Latvijā novāktajiem ziemas kviešiem ir lopbarības kvalitātē, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas konsultants Andris Skudra.
Tomēr viņš minēja, ja slapjos graudus pirms nodošanas pārstrādei izžāvēs, tad pārtikas kvalitātes graudu īpatsvars varētu sasniegt aptuveni 40 %.
LLKC aģentūru LETA informēja, ka, lai gan daļai novākto ziemas kviešu proteīna un lipekļa saturs ir atbilstošs pārtikas kvalitātes prasībām, to zemā tilpummasa nenodrošina pārtikas graudu kvalitāti. Tāpat centrā prognozē, ka vidējā ziemas kviešu ražība Latvijā šogad ir 4,8 tonnas uz hektāru.
Savukārt vidējo ziemas rapšu ražību LLKC šogad prognozē 2,5 tonnas uz hektāru, ziemas rudzu ražību – 4,4 tonnas uz hektāru, vasaras kviešu – 3,4 tonnas uz hektāru, vasaras miežu – 2,9 tonnas uz hektāru, auzu – 2,8 tonnas uz hektāru, griķu – 0,8 tonnas uz hektāru, vasaras rapšu – 1,2 tonnas uz hektāru un kartupeļu – 17 tonnas uz hektāru.
Centrā skaidro, ka ilgstošās lietavas kultūraugu attīstību un ražas potenciālu ietekmēja visā Latvijā, aizkavējot arī ražas novākšanas darbus. Ziemāju ražu zemnieki šogad sāka vākt par divām nedēļām vēlāk nekā pērn, kad karstuma ietekmē graudi nogatavojās straujāk.
“Zemgalē ziemāju ražas novākšanas situācija ir vislabākā, – lielākā daļa ziemas kviešu tur ir nokulti. Tomēr visus satrauc graudu kvalitāte, it īpaši zemā graudu tilpummasa, kas nozīmē, ka graudi ir vieglāki un sīki. Sākotnēji ražas līmenis likās augsts, bet, ņemot vērā tilpummasas samazinājumu, varētu būt ražas līmeņa samazinājums par 20 %,” skaidro Skudra.
Viņš atzīmē, ka Zemgalē ziemas kvieši ir gandrīz novākti, Kurzemē nokulti ap 60-70 %, bet Vidzemē un Latgalē ziemas kviešu platības novāktas tikai aptuveni 40-60% apmērā. Pēc lauksaimnieku novērojumiem, piemēram, Gulbenes reģionā intensīva ziemāju ražas vākšana šovasar bijusi iespējama tikai četras dienas.
Tāpat ziemas rapša kulšanas darbi Zemgalē ir noslēgušies, Kurzemē nokulti aptuveni 80 % sējplatību, bet Vidzemē un Latgalē – 50 līdz 60 %. Vietām ziemas rapsis ir izslīcis, un stublāju smecernieka bojājumi samazināja sēklu rupjumu.
Turpinās arī rudzu novākšanas darbi, bet stipro lietavu un vēja ietekmē daudzviet tie ir saguldīti veldrē un joprojām nav novākti, kā rezultātā saveldrētajos rudzu laukos jau izaugušas cauri nezāles, kas apgrūtinās to novākšanu, un lietavu ietekmē samazinās graudu kvalitāte.
LLKC atzīmē, ka visos Latvijas reģionos sākta arī vasarāju, tostarp kviešu, miežu un auzu, kulšana. Agrāk sētajiem vasarājiem bija spēcīgāk attīstījusies sakņu sistēma, kā rezultātā izveidojies augstāks ražas potenciāls. Savukārt vēlāk sētajiem vasarājiem lielā mitruma ietekmē saknēm būtiski trūcis gaisa, un augi ir vājāki, veidojot īsākas vārpas un samazinot vārpu produktivitāti.
Zemgalē un Kurzemē savlaicīgi sētajiem vasarājiem bija optimālāks augsnes mitrums, augi attīstījās spēcīgāki un veidoja labāku ražas potenciālu, salīdzinot ar Vidzemi un Latgali. Šajos reģionos sējumi ir izretojušies un nezāļaini. Graudaugiem veidojās īsākas vārpas, kā arī samazināts graudu skaits vārpā un graudu rupjums.
LLKC akcentē, ka līdz pat 35 % no vasarājiem Vidzemes reģionā lietavu dēļ var arī palikt nenokulti. Savukārt Latgales reģionā vasarāju sējumos ar pasēju iespējams, ka tie netiks novākti, jo pasēja ir pāraugusi vasaras kviešus un miežus, bet auzas tiks sarullētas skābbarībā.
LLKC augkopības konsultante Inese Magdalenoka norāda, ka Latgalē šogad graudaugu sējumos mitrajās vietās augi bija ar sakņu puvi un izteiktu baltvārpainību, graudi vārpās nav attīstījušies, kā arī vārpas ir tukšas.
Viņa minēja, ka daļa saimnieku Latgalē ziemas rapsi šogad neplāno sēt, jo nav iespējams pārlieku lielā mitruma dēļ atbrīvot laukus sējai. Tāpat lauksaimnieki daudzviet neplāno vākt vēlāk sētos griķus, bet plāno tos atstāt kā zaļmēslojumu, jo augi nav pilnvērtīgi attīstījušies.
Centrā arī norāda, ka šā gada laikapstākļi būtiski negatīvi ietekmējuši kartupeļu ražas potenciālu. Tāpat pārlieku lielā mitruma ietekmē stādījumi ir vāji attīstīti, straujāk inficējas ar lakstu puvi, un gaisa trūkuma dēļ veidojas sīkāki bumbuļi. Uz kartupeļu bumbuļiem izveidojusies puve, kas ievērojami samazina sākotnējo ražas prognozi un rada nelabvēlīgu ietekmi uz kartupeļu tālāku uzglabāšanu.
LETA jau vēstīja, ka Ministru kabinets 5.augustā ārkārtas sēdē aptaujas kārtībā nolēma izsludināt ārkārtējo situāciju lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 2025.gada 4.novembrim, lai novērstu salnu, lietavu un plūdu izraisīto seku draudus.
LLKC darbojas kopš 1991.gada un ir lielākais lauku konsultāciju sniedzējs Latvijā. Tā mērķis ir veicināt lauku labklājību, nodrošinot klientiem pieejamību zināšanām, konsultācijām un citiem ar nozari saistītiem pakalpojumiem.
LLKC pamatkapitāls ir 1 139 326 eiro, un tā īpašnieki ir Zemkopības ministrija (99,32 %) un Latvijas Zemnieku federācija (0,68 %). LLKC 2024.gadā strādāja ar 15,69 miljonu eiro apgrozījumu un 20 958 eiro peļņu, liecina “Firmas.lv” informācija.
