Ceļojums: Kokmuižas senās godības liecības (Valmieras novads)
14:5914.09.2025
Pārsla Konrāde
583
Dalies:
Kokmuiža (Kokenhof) pirmo reizi vēstures avotos minēta 1582. gadā, tā bija daļa no senā Valmieras pilsnovada, kas ietilpa Cēsu bīskapijā. 1622. gadā muiža tika uzdāvināta Zviedrijas valsts kancleram Akselam Ūksenšērnam (1583-1654).
“Protams, ir leģenda, kāpēc tāds nosaukums ir. Gaujas otrā pusē tiek celta mūra muiža, un šo vietu šobrīd sauc par Mūrmuižu. Bet šajā vietā ceļ koka ēku un nosauc par Kokmuižu,” saka vietējā gide.
Rožu selekcionārs
Jānis Kalnačs savā pētījumā par Kokmuižu raksta, ka 1763. gadā muižu nopirka Kurzemes vicegubernators Sebastians Anhorns fon Hartviss (1709-1782). Hartvisu dzimtai Kokmuiža piederēja vairāk nekā pusgadsimtu. Hartvisu pēdējais – vienpadsmitais – bērns Nikolauss Ernsts Bartolomejs pēc militārā dienesta kļuva par Krimas botāniskā dārza direktoru, pazīstams kā Nikolajs fon Hartviss (1793-1860), pirmais rožu selekcionārs cariskajā Krievijā.
“Viņš studēja Vācijā, bet, kad atbrauca vasarā, tēvs viņam neļāva strādāt dārzā. Tad viņš pa kluso pie sava brāļa palūdz vienu zemes pleķīti, jo viņš jau atvedis rožu spraudenīšus, selekcionē. Lai iegūtu tēva labvēlību, viņš katrai rožu šķirnei dod ģimenes locekļu vārdus. Tēva dusmas arī pāriet. Un Hartviss ir tas, kas no tālās Japānas ieveda peoniju stādus Krimā. Protams, mēs esam selekcionējuši tās atbilstoši mūsu klimatam,” stāsta gide.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.