Veselības aprūpes pārvaldes vīzija paredz dažādu profilu un līmeņu slimnīcu apvienošanu ekosistēmās, paredz otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē prezentētais Veselības ministrijas (VM) plāns.
Parlamentārieši un nozares speciālisti šodien diskutēja par Valsts kontroles veikto stacionārās veselības aprūpes revīziju “Vai stacionārā veselības aprūpe tiek plānota un organizēta efektīvi?”. Tostarp VM informēja, ka veselības aprūpes pārvaldības vīzija paredz slimnīcu ekosistēmu izveidi.
Psihiskās veselības ekosistēmā darbotos Nacionālais psihiskās veselības centrs, Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca, slimnīca “Ģintermuiža”, Piejūras slimnīca un Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca.
Bērnu veselības sistēmā varētu apvienot Bērnu klīnisko universitātes slimnīcu, pusaudžu resursu centrus un Bērnu psihoneiroloģisko slimnīcu “Ainaži”.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēmā iekļautu arī traumatoloģijas profilu, hronisko pacientu aprūpi un pārprofilētu Rīgas 2.slimnīcu. Šajā ekosistēmā būtu arī Liepājas, Ventspils un Jelgavas, kā arī trešā līmeņa slimnīcas.
Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ekosistēma paredz arī dzemdniecības, traumatoloģijas un mājas aprūpes pakalpojumus. Tajā darbotos arī Daugavpils, Rēzeknes, Jēkabpils, Vidzemes un trešā līmeņa slimnīcas.
Savukārt otrā un pirmā līmeņa slimnīcu specializācija būtu traumpunktu un dienas stacionāra pakalpojumi, kā arī paliatīvā aprūpe.
VM plāns paredz, ka vistuvāk dzīvesvietai būtu jāsaņem neatliekamā palīdzība, paliatīvā aprūpe, kā arī ambulatorā aprūpe. Tuvu dzīvesvietai jāsaņem terapijas un aprūpes pakalpojumi, bet tālāk – specializētā palīdzība.
Konkrētas izmaiņas slimnīcu tīklā un pakalpojumu grozā sēdē no VM puses neizskanēja.
Vienlaikus deputāti informēti, ka VM plāno pārskatīt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu tīklu, veikt stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu profilu pārskatīšanu. Paredzēta arī prasību noteikšana stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un finansējuma modeļa pārskatīšana.
Valsts kontrolieris Edgars Korčagins sēdē atzina, ka Valsts kontrole neiesaka, kādās vietās būtu jāsniedz konkrētie pakalpojumi, jo to nosaka politikas veidotāji. Vienlaikus viņš aicināja vērtēt slimnīcu tīklu, lai pēc pieciem gadiem atkal neatklātos, ka pakalpojumi ir pieejami “tikai uz papīra” un vīzijās.
Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40 % no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas.
VM Valsts kontroles revīzijā konstatētās problēmas slimnīcu darbībā sola risināt ar slimnīcu tīkla un sniegto pakalpojumu groza pārskatīšanu.
Kā aģentūru LETA informēja VM, tiek plānota slimnīcu tīkla pārskatīšana, lai izveidotu vienotu, funkcionālu un sadarbībā balstītu slimnīcu tīklu. Tajā klīniskās universitātes slimnīcas kalpotu kā vadošie centri ar metodisko vadību un kvalitātes kontroli, slimnīcās būtu skaidri definēti pakalpojumu grozi un ārstniecības profilu kvalitātes kritēriji, kā arī būtu “attīstīta psihiskās veselības ekosistēma”, hronisko pacientu aprūpe, rehabilitācija un hospisa pakalpojumi.
Ņemot vērā Valsts kontroles revīzijas un pilotprojekta secinājumus, VM plāno pārskatīt stacionāro pakalpojumu profilus, definēt prasības stacionārajiem pakalpojumiem, tostarp izstrādāt slimnīcu sadarbības tīkla modeli, balstoties uz citu valstu pieredzi.
Tāpat plānota arī finansējuma modeļa pārskatīšana, lai veicinātu efektivitāti un kvalitāti, sola VM.
