Valters gan tik viegli nedomāja padoties, jo zināja: pamanījuši “feisbukā” ziņu, ka Laurai apaļa jubileja, draugi paši uzprasīsies, un gan jau arī kolēģi gribēs atnākt ciemos. Piektdienu vakariem jau bez visa tā piemīt trauksmains pulcēšanās impulss, kur nu vēl, ja tāds nopietns iemesls.
– Varbūt tomēr pārdomāsi? Piecdesmit gadi tomēr tāds nozīmīgs cipars, – viņš bilda.
– Sapulcinātu visus draugus, kopā pasēdētu, padziedātu un vismaz uz pāris stundām aizmirstu par ikdienas raizēm.
– Nē-e, negribu, jau teicu, – Lauras balsī ieskanējās dzestrums – Valters jau atkal domāja tikai par sevi: kurš tad gatavos un klās to viesību galdu? – Nav man spēka tādām ballītēm. Turklāt, ja atceries, nākamnedēļ no Latvijas atbrauks mamma, un man gribētos mierīgi pabūt ar viņu, iziet nesteidzīgā pastaigā, aizbraukt kopā uz kādu skaistu dabas stūrīti vai galu galā mierīgi pasēdēt pie jūras.
– Un kā tad Markuss? Viņam tak arī tūlīt dzimšanas diena. Viņš šogad negribēs nosvinēt savus piecpadsmit gadus? – Valters turpināja tincināt. – Varbūt Markuss gribēs uzaicināt savus draugus?
– Nedomāju gan, – vīra jautājumi Laurai nemaz nepatika, viņa patiešām jutās nogurusi un izsīkusi.
Apsolījusi vakarā ar Markusu parunāt, viņa iesēdās mašīnā, lai dotos uz sporta skolu pakaļ puikām. Stundu vēlāk no īsās sarunas ar dēliem Laura saprata, ka arī viņi jūtas noguruši, nu, vismaz šajā diennakts stundā pēc krietnas fiziskās slodzes, un savus piecpadsmit gadus Markuss nemaz nevēlējās pieminēt: atbildīgā futbola spēle, kas bija pietuvojusies itin tuvu, prasīja daudz spēka un enerģijas. Ar zināmu atvieglojumu Laura šo sarunu atstāstīja vīram, un ar to arī šī tēma būtu slēgta, ja vien ne kāds publisks fotouzņēmums, kas pāris dienas vēlāk visiem notikumiem piešķīra citu – aritmētiski progresējošu – virzienu.
Mammas ierašanās ciemos visiem bija liels Notikums, tāpēc lidostā uzņemtais pirmais kadrs bija pelnījis īpašu attieksmi, sajūsmu un publicitāti.
Pirmā to pamanīja latviete Ilze, kas ar Lauras mammu Sandru bija pazīstama jau diezgan sen. Attapusies, ka abas sen nav redzējušās, vērīgā Ilze pirmā apjautājās, vai abu tikšanos nevarētu apvienot ar Lauras dzimšanas dienu. Sandra gan bilda, ka nekāda īpaša svinēšana nav plānota, bet Laura izlēma, ka mierīgai pasēdēšanai trijatā viņai spēka pietiks. Ilzei tāpat kā mammai bija lēnīgs raksturs, un abu sarunā iesaistīties bija tīrā bauda.
Abonē digitālo saturu pirmajām 4 nedēļām par 0.99€*
Digitālā satura abonementiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur tiks atspoguļoti notikumi un procesi vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs, kā arī par 90% mazāk reklāmas.
*Cenas ir norādītas ar pirmā izmēģinājuma mēneša atlaidi. Pēc pirmajām četrām nedēļām atlaide vairāk nav aktīva.
