Daudzviet Latvijā dārziņš cilvēkiem ir miera osta
Jau rakstījām par dārziņiem Gulbenē kādā no iepriekšējiem “Dzirksteles” numuriem. Kādas iespējas tikt pie sava dārziņa citviet Latvijā, raksta “Latvijas Avīze” un kolēģi no novadu laikrakstiem.
Pašvaldība rīko izsoles
Laikraksts “Ziemeļlatvija” viesojies dārzkopības un vasarnīcu kooperatīvā “Bērzezers”, kas ir iecienīta atpūtas un dārzkopības teritorija Valkas pagastā. Lielākā daļa šeit ir privātīpašumi. Apmēram 20 procenti ir pašvaldības mazdārziņi, kurus kāds nomā un apsaimnieko.
“Man galvenais ir miers,” saka Ilga, kura ikdienā dzīvo privātmājā Valgā, bet pensijas gados brīvo laiku izvēlas pavadīt nelielā vasarnīcā dabas tuvumā. Vasarnīca ģimenei šeit esot jau vismaz 45 gadus. Sākotnēji zeme nebija izpirkta, bet nu jau ir īpašumā. Gadus vēlāk radusies doma, ka varētu apsaimniekot lielāku zemes platību, tādēļ viņa no pašvaldības blakus nomā vēl divus zemesgabalus, kopā par abiem gadā samaksājot nedaudz virs 160 eiro.
“Rēķinu nomaksāju februārī un uz gadu par to aizmirstu. Par šiem zemesgabaliem nopietni cīnījos – pašvaldībā bija izsole. Es nevarētu dzīvot vietā, kur blakus ir daudz kaimiņu. Tas man ir ļoti svarīgi, lai, atbraucot uz šejieni, tiešām varu baudīt atpūtu un mieru. Man galvenais, lai tuvumā nav skaļu cilvēku, lai visu dienu nav jāklausās kaimiņu izvēlētā mūzika.”
Ilgas dārzā ir augstās dobes, kurās aug salāti, loki, puķes un dažādi dārzeņi. Augstās dobes izvēlētas ne tikai ērtības dēļ, tās palīdz arī pret kaitēkļiem.
“Kad tikko sākām šeit saimniekot, sastādījām jaunās ābelītes. Ūdensžurkas visu apgrauza, arī bietes, burkānus un citas dārza veltes. Visādā ziņā augstās dobes ir pateicīgs risinājums. Ērti apkopt stādījumus. Katrai dobei apakšā esam ierīkojuši sietu, lai pasargātu no ūdensžurkām. Ir krietni labāk. Reizēm tuvumā redzamas čūskas. Tas viss piederas pie lietas, ar visām dabas radībām kaut kā jāsadzīvo,” stāsta Ilga.
Valkas novada pašvaldība par pieejamajiem zemesgabaliem rīko nomas tiesību izsoles. Zemesgabaliem bez ēkām sākotnējā nomas maksa parasti sākas no 28 eiro gadā, savukārt, ja uz zemesgabala atrodas mazēka ‒ instrumentu noliktava, šķūnītis, konteiners un tamlīdzīgi –, tad cena ir no 45 eiro gadā. Ja izsolē piedalās vairāki pretendenti, nosolītā nomas maksa mēdz būt arī būtiski augstāka.
Zeme nepieder
Ne visi dārziņi pilsētu tuvumā atrodas uz pašvaldības zemes. Piemēram, Aizkrauklē dārzkopības kooperatīva “Tulpes” pārziņā ir septiņi hektāri zemes, kas pieder privātīpašniekam. Dārziņa lietotājs izmanto konkrētu gabaliņu, maksā nomas maksu un biedra naudu.
Kooperatīva pārstāve Daina Ērgle “Staburagam” stāsta, ka tas reizēm rada pārpratumus: “Tu vari pārdot augļu kokus, būdu, to, ko esi iestādījis vai uzcēlis, bet zemi tu nevari pārdot, jo tā nepieder tev.”
Reizēm cilvēki gadiem kopj vienu un to pašu vietu, pierod pie tās, uzskata to par savu, un cilvēciskā sajūta nonāk pretrunā ar dokumentiem.
Kooperatīvā “Tulpe” esot vairāk nekā simt dārziņu lietotāju. Gabaliņi nav vienāda lieluma, tāpēc arī maksa katram atšķiras. Sistēma ir šāda: kooperatīvam ir līgums ar zemes īpašnieku, bet katram dārziņa lietotājam vēl savs līgums ar kooperatīvu. Kooperatīvs kārto kopējās saistības ar zemes īpašnieku.
Daina atceras, ka agrāk viss bijis daudz nesakārtotāks. Daudz kas balstījies uz pierakstiem burtnīcās, ieradumu un savstarpēju uzticēšanos. Šobrīd gan esot saasinājusies situācija, jo ir nomnieki, kuri nav veikuši maksājumus vairākus gadus, iekrājies dažus tūkstošus eiro liels parāds. Jāskaidro, kas kuram jāmaksā, kam ir tiesības uz konkrēto gabalu un kā sakārtot attiecības ar īpašnieku.
Jaunā paaudze skatās citādi
Laikrakstam “Staburags” Aizkraukles novada pašvaldības Īpašumu nodaļas pārstāve Sarmīte Stepiņa atzīst, ka pašvaldībā šogad pieņemti vien daži jauni lēmumi par dārziņu nomu. Lielākoties cilvēki vai nu pagarina esošos līgumus, vai kāds cits pārņem vietu no iepriekšējā lietotāja. Lielas intereses neesot.
Jaunā paaudze uz mazdārziņiem skatoties citādi nekā agrāk: vairāk grib to kā atpūtas vietu. Daļai iedzīvotāju jau ir savas mājas vai vasarnīcas. Citiem ir īpašumi laukos. Tāpēc tradicionālais sakņu dārzs ar kartupeļu vagām un konservēšanas sezonu vairs nešķiet tik nepieciešams, kā tas bija pirms vairākiem gadu desmitiem.
Zemes nomas maksa nav liela. Pilsētas teritorijā sakņu dārziem tā ir 1,5 procenti no kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 7 eiro gadā. Papildus jāmaksā PVN un nekustamā īpašuma nodoklis. Kopā summa parasti sasniedz 10–12 eiro gadā.
Ir arī problēmas
Laikraksts “Alūksnes un Malienas Ziņas” raksta arī par problēmām, ar kādām nākas saskarties dārziņos. Piemēram, 2024. gadā Alūksnes biedrības “Sīļi–1” lielākā daļa no 152 biedriem ierīkojuši individuālus elektroenerģijas pieslēgumus, taču kooperatīvs joprojām ir saistīts ar fiksētas jaudas līgumu ar enerģijas piegādātāju “Enefit”.
“Mēs maksājam par jaudu, kuru vairs nepatērējam. Līgums tika slēgts laikā, kad lietotāju bija vairāk, bet tagad esam spiesti maksāt tūkstošiem eiro lielas summas par neko,” norāda grāmatvede Ilva Bluķe.
Tādēļ izveidojusies situācija, ka pēc noslēgtā līguma biedrība par piegādāto elektroenerģiju ir parādā vairāk nekā 9000 eiro. Pašlaik notiek komunikācija ar elektroenerģijas uzņēmumu par problēmas risināšanu vai vēršanos tiesā.
Tikpat sāpīgs jautājums ir turpmākā ūdens apgāde. Valde informēja, ka aizvadītajā gadā ūdenssūkņa avāriju novēršana un uzturēšana izmaksājusi 1847 eiro. Par laimi, kāda domubiedru grupa uzņēmusies dibināt jaunu biedrību – “Putnu dārzi”, lai nodrošinātu ezera ūdeni dārzu laistīšanai.
Uzziņa
Teterevu fonds atbalsta arī iedzīvotājus
Borisa un Ināras Teterevu fonds kopš 2017. gada īsteno programmu “Pats savam saimes galdam”, kuras mērķis ir dot iespēju grūtībās nonākušiem cilvēkiem pašu rokām veikt dārzkopības darbus pārtikas sagādāšanai savas saimes galdam.
Šajā programmā tiek atbalstīti darbīgu bezpeļņas organizāciju centieni iesaistīt grūtībās nonākušus, taču uzņēmīgus un rosīgus savas apkaimes iedzīvotājus darbos, kas uzlabo viņu dzīves apstākļus. Nauda aiziet sēklām, stādiem un dārza kopšanas piederumiem savu vai biedrību pārziņā esošo dārzu apstādīšanai. Dalībnieki saņem arī speciālistu un dārzkopības entuziastu padomus.
Šogad programmā darbojas vismaz 1015 mājsaimniecības un 3045 cilvēki no visiem Latvijas reģioniem. Kopumā tiek īstenots 31 projekts. Fonds šogad projektu atbalstam piešķīris 67 500 eiro.
Iesaistoties programmā, ik gadu pašu spēkiem mazdārziņos saimnieko daudzbērnu ģimenes, cilvēki ar invaliditāti, seniori un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, kam dārzkopība sniedz iespēju uzlabot savu materiālo stāvokli.
Organizācijas norāda, ka interese par dalību šādos projektos turpina palielināties – īpaši augsto komunālo maksājumu un pārtikas cenu dēļ, kas motivē cilvēkus meklēt praktiskus un ilgtspējīgus risinājumus ikdienas vajadzību nodrošināšanai. Projektiem ir arī saliedējoša nozīme, jo darbos iesaistās arī dalībnieku atvases un līdzcilvēki. Turklāt daļu no izaudzētā daudzi dāvina sociālajiem centriem, zupas virtuvēm vai tiem cilvēkiem, kuri paši nevar par sevi parūpēties. Tādējādi dalībniekiem ir iespēja kļūt par devējiem.
Kopš programmas “Pats savam saimes galdam” sākuma 2017. gadā atbalstīti 202 dārzkopības projekti, aptverot vismaz 6495 mājsaimniecības. Kopējais fonda piešķirtais atbalsts sasniedzis 393 915 eiro.
Kuldīgas novads šogad ir visplašāk pārstāvēts programmā – piecu organizāciju dārzkopības projektos darbojas vismaz 233 mājsaimniecības.
— Artis Drēziņš
#SIF_MAF2026 #sarežģītālatvija #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Zemgales Ziņas”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raksta saturu atbild “Dzirkstele” .
